Interesanti par apsēm

Senie latvieši jau izsenis izslavēti kā kārtīgi dabas pētnieki. Arī viņiem bija savs priekšstats par apsēm, visbiežāk apses izcēlās citu koku starpā ar savu lapu "drebēšanu", kas tad arī kļuva par iemeslu bailīgus cilvēkus/dzīvniekus salīdzināšanu ar apsēm. Tautas folklorā arī atrodamas dainas, kas piešķir apsēm negatīvu nokrāsu.
Nevienam kociņam
Tā lapiņas nedrebēja,
Kā drebēja apsītei,
Lēna vēja vēdināmas. [1]
Trīci, trīci, apses lapa,
Kas jel tevi trīcināja?
Mīļa Māŗa trīcināja,
Apakšāi stāvēdama. [1]
Visi koki Dieva doti,
Apse viena velna dota:
Visi koki čaukstēt čaukst,
Apse viena grabēt grab. [1]

Arī tautas ticējumos [2] iemesli apses lapu trīcēšanai tiek uzlūkoti kā sods:

"Kad jēzus nesis krustu, tad visi koki locījušies tikai apse vien ne. Par to nu viņai jātrīsot." (Rauna)
"Pasauli radot, Dievs uzdevis visiem zvēriem un kokiem savu darbu. Visi to arī izpildījuši, tikai apse vien ne, par to apsei vēl tagad jādreb." (Rīga)

Tomēr uz rudeni senie latvieši laikam palika tik romantiski, ka nesmādēja arī drebošo apsi:

"Ja kādas mājas robežās redz nosarkušu apsīti, tad tajās mājās būs brūte." (Tirza)

Savaukārt sapņu tulki [3] saka:

Taču visā visumā apsei, protams, ir laba ietekme. Tās slotiņas pat ir ieteicams lietot pirtī:
Apses slotiņas ir bagātas ar ēteriskajām eļļām un miecvielām. Tās ieteicamas reimatisma, podagras, ādas saslimšanas un ilgi nedzīstošu brūču ārstēšanai. Apsei ir ļoti maigas lapiņas, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš, lai tās izžāvētu un saglabātu. Ja pirtī izmanto svaigi grieztas slotiņas, procedūras laikā jārīkojas uzmanīgi, jo lapiņu tievo kātiņu dēļ tās ātri nokrīt. Apse atbrīvo arī no negatīvā enerģijām, mazina uzbudinājumu un stresu, remdē sāpes locītavās, dziedē apdegumus, čūlas un ādas slimības. [4]

1. - http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv10.xml?lang=lav&div_id=latv10_s3ss6
2. - http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/apse.htm
3. - http://meeting.oho.lv/?cmd=sapnu_tulks&sapnis=Apse
4. - http://www.irlaiks.lv/health/diet/extraordinary/article.php?id=3319975

Uz sākumu
Gunita Apsīte, 13.01.2012.