Sistēmiskā piederība apsēm
Valsts
|
Augi
|
Nodalījums
|
Segsēkļi
|
Klase
|
Divdīgļlapji
|
Rinda
|
Malpīgiju rinda
|
Dzimta
|
Vītolu dzimta
|
Ģints
|
Apses un papeles
|
Apses ir raksturīgas vēsiem reģioniem ar īsām un ne pārāk karstām
vasarām, tomēr optimālai apses augšanai ir nepieciešama saules
gaisma.
Apses ir vidēja izmēra lapu koks, tās augstums parasti sasniedz
15-30 metrus. To dzīves ilgums ir no 40 līdz 150 gadiem. Apsēm ir
ārkārtīgi izturīga sakņu sistēma, tās atrodas dziļi zemē, tāpēc
apses var izdzīvot pat pēc mežu ugunsgrēkiem, tādēļ apses tiek
uzskatītas arī par pionierorganismiem.
Apsēm ir gluda, pelēka miza un lapas, kuru apakšpuse ir nedaudz
gaišāka nekā augšpuse. Tās zied pirms lapu plaukšanas aprīlī.
Lai gan apse netiek uzskatīta par kādu mežu tipu noteikti
raksturojošu koku, tai ir visplašākais vienlaidus areāls pasaulē
[1]. Latvijā apse aizņem aptuveni 3% no mežu platības, arī tās
radītā koksnes krāja ir neliela (6%).
Pēdējā laikā apses ir kļuvušas populārākas mežzinātnes jomā to
spējas atjaunoties no sakņu dīgstiem un ātrā augšnas ātruma dēļ.
Apses koksni izmanto sērkociņu, celulozes ražošanā.
Uz sākumu
Gunita Apsīte, 13.01.2012.