Galvas smadzenes

Latīņu val.: encephalon cerebrum

Centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā. Galvas smadzenes regulē visus organisma fiziol. procesus, kā arī nosaka cilv. izturēšanos un darbību[2].

Galvas smadzenes masa cilvēkam parasti ir 1350—1500 g (tā nav vislielākā absolūtā galvas smadzenes masa dzīvn. pasaulē; piem., delfīniem tā ir 3000 g, Indijas zilonim — 5200 g), tām raksturīga liela relatīvā masa — 1/40— 1/45 visas ķermeņa masas (zilonim ķermeņa masa 5668 reizes pārsniedz galvas smadzenes masu, cilvēkveida pērtiķiem galvas smadzenes relatīvā masa sasniedz 1/80 ķermeņa masas)[2].

Galvas smadzenes attīstībā nav vērojamas rasu īpatnības. Cilv. intelektuālās spējas ir saistītas gk. ar garozas uzbūves īpatnībām un nervu šūnu funkcionālajām spējām, mazāk ar galvas smadzenes masu un apjomu. Galvas smadzenes attīstās no embrionālās nervu caurulītes kraniālā (galvaskausa) gala. No pārējās nervu caurulītes daļas attīstās muguras smadzenes[2].

Galvas smadzenes atrodas galvaskausā. Caur lielo pakauša kaula atveri galvas smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Galvas smadzenes no ārpuses apņem 3 smadzeņu apvalki – cietais, tīklainais un mīkstais. Tām izšķir šādas daļas[1]:

• smadzeņu stumbrs,
• smadzenītes,
• gala smadzenes.

Stumbrs sastāv no: iegarenajām smadzenēm, tilta, vidussmadzenēm. Iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, sirdsdarbības regulācijas un asinsrites centri, rīšanas un vairāku aizsargrefleksu (šķaudīšanas, klepošanas) centri. Caur iegarenajām smadzenēm iet gan jušanas, gan kustību (motorie) nervu ceļi, kas galvas smadzeņu pusložu garozu savieno ar muguras smadzeņu nerviem. Smadzeņu tilts pārvada nervu impulsus no iegarenām smadzenēm uz gala smadzenēm, kā arī kontrolē apzinātās elpošanas kustības[1].

Vidussmadzeņu funkcija galvenokārt saistīta ar redzes refleksa loku, acs kustībām, lēcas fokusēšanu un zīlītes paplašināšanos[1].

Smadzenīšu galvenā funkcija ir līdzsvara un kustību koordinācija. Bez tam smadzenītes regulē arī muskuļu tonusu, laika koordināciju un ķermeņa stāju[1].

Gala smadzenes sastāv no: starpsmadzenēm, galvas smadzeņu puslodēm. Starpsmadzenes ir smadzeņu dziļākā daļa, tai izšķir 4 struktūras: talamu, hipotalamu, metatalamu, epitalamu. Talams ir novietots galvas smadzeņu centrā. To funkcija ir jušanas informācijas apstrāde un tālāka pārvade uz smadzeņu puslodēm. Hipotalams ir novietots zem talama. Tajā atrodas augstākie veģetatīvās nervu sistēmas centri. Tie regulē ķermeņa temperatūru, ūdens līdzsvaru organismā, miega un nomoda periodus, barības uzņemšanu, emocijas. Hipotalams tiek pieskaitīts pie endokrīnās sistēmas, jo tajā sintezējas hormoni. Galvas smadzeņu lielāko daļu aizņem smadzeņu puslodes.

Katrai puslodei izšķir 5 daivas[1]:

• pieres,
• deniņu,
• paura,
• pakauša
• saliņa (insula).

Smadzeņu garoza

Smadzeņu garoza ir smadzeņu pusložu ārējā daļa, tās virsmu palielina krokas. Garozā noris augstākā neirālā darbība jeb domāšana. Smadzeņu garozā ir baltā un pelēkā viela. Ārējo slāni veido pelēkā viela (neironu šūnu ķermeņi), zem tās atrodas baltā viela (neironu šūnu izaugumi)[1].

Starpsmadzenes

Starpsmadzenes sastāv no talāma un hipotalāma un tās atrodas vidussmadzeņu priekšpusē. Tās nodrošina termoregulāciju, regulē vielmaiņu, tajās ir iešanas, skriešanas, peldēšanas refleksu centri. Starpsmadzenes pārvada impulsus no redzes, dzirdes, taustes receptoriem uz smadzeņu garozu[1].

Vidussmadzenes

Vidussmadzenes atrodas tilta priekšā, uztur muskuļu tonusu, kontrolē sarežģītas reflektoriskas kustības[1].

Smadzenītes

Smadzenītes nosedz iegarenās smadzenes un tiltu no mugurpuses. Smadzenītes ir mazas pāra struktūras (var salīdzināt ar valrieksta divām pusēm). Tās saņem impulsus no muskuļiem, saitēm, locītavām, nodrošina līdzsvaru, koordinē kustības[1].

Tilts

Tilts atrodas iegareno smadzeņu priekšpusē. Palīdz regulēt elpošanu. Caur tiltu iet nervu ceļi, kas savieno galvas smadzenes un muguras smadzenes, kā arī nervu ceļi, kas savieno smadzeņu puslodes ar smadzenītēm[1].

Iegarenās smadzenes

Iegarenās smadzenes ir muguras smadzeņu turpinājums. Tas regulē sirdsdarbību, elpošanu, asinsspiedienu. Tajās atrodas arī rīšanas, klepošanas, šķaudīšanas, vemšanas refleksu centri. Caur iegarenajām smadzenēm iet visi nervu ceļi, kas nodrošina saziņu starp muguras smadzenēm un galvas smadzenēm[1].

Smadzeņu saiklis

Smadzeņu saiklis ir nervu tilts starp abām smadzeņu puslodēm, jo puslodes funkcionē kā viena vienība. Ja viena smadzeņu puse kaut ko iemācās (sajūt priekšmetu ar vienu roku ), informācija tiek nosūtīta arī uz otru puslodi[1].

Smadzeņu puslodes

Smadzeņu puslodes ir lielākā un nozīmīgākā cilvēka smadzeņu daļa. Puslodes ir intelekta centrs. Katrā smadzeņu puslodē ir 4 daivas, katrā daivā ir dažādu receptoru centri[1].

Neironi pastāvīgi ir aktīvi, un šī aktivitāte izpaužas elektriskā aktivitātē – bioritmos. Tos pieraksta EEG (elektroencefelogramma; tās izgudrotājs - Bergers, kas šo metodi patentēja 1924. gadā), kas ļauj izvērtēt, vai smadzenes darbojas pilnvērtīgi, un vai bioritmi atbilst normai. Ir[1]:
• Alfa ritms – 8 – 13 Hz (herci) svārstības, tas izpaužas modrā stāvoklī, veicot aktīvas darbības;
• Beta ritms – 13 – 30 Hz;
• Teta ritms – 4 – 7 Hz; izpaužas miegā;
• Delta ritms – 0,5 – 4 Hz; izpaužas ļoti dziļā miegā vai dažos gadījumos arī epileptiķiem.
EEG (elektro encefelogramma) ir cilvēka smadzeņu strāvu pieraksts.

Iedzimst[1]:

• Sinhrons alfa ritms (šiem cilvēkiem raksturīga ātrāka domāšana, reakcija);
• Desinhrons alfa ritms (šiem cilvēkiem raksturīga lēnāka domāšana, reakcija).

Alkohols desinhronizē alfa ritmu, kā arī atņem šūnām ūdeni.

Turpmāk mazliet sīkāk par katru ritmu:

α- alfa ritms - atbild par redzes informācijas apstrādi. Izteikts nomoda ritms. Parādās 6 – 8 g.v.; pavisam maziem bērniem tāda nav. Saglabājas nemainīgs visu mūžu. Īpatnības (izteiktības zonas un daudzums) ir iedzimtas. Visvairāk izteikts pakausī, jo tur ir lokalizēti redzes centri. Intelektuāli atpalikušiem un akliem cilvēkiem nav α ritma. (akliem cilv.ir α – mī – ritms. Tas ir taustes, kas aizstāj redzi, ritms.) Pasliktinoties redzei, α ritms samazinās[1].
β – beta ritms. Var dalīties β1 un β2. Parādās, kad cilvēks sāk sapņot (t.i., var būt gan miegā, gan nomodā – posmā, kad cilvēks risina savas problēmas). Saistīts ar telpisko uztveri un orientāciju. Vājš β ritms liecina par vāju telpas uztveri. Ir cilvēki, kas vispār neorientējas telpā, tiem šis ritms ir ļoti minimālās frekvencēs vai pat nav nemaz. Māksliniekiem ir ļoti izteikts β ritms. β ritms ir iedzimts. Bieži vien tas mēdz aizvietot alfa ritmu. Beta viļņi, kas parādās 12 līdz 30 reizes sekundē, dominē, kad cilvēks aktīvi koncentrējas[1].
Θ – teta ritms. Lēnais ritms, pamatā tas ir miega ritms. Pieaugušajiem nomodā reti sastopams, bērniem un veciem cilvēkiem – biežāk. Arī sievietēm pie izteikti negatīvām emocijām, bet vīr. – ne; šis ir viens no svarīgiem aspektiem, kur izpaužas vīriešu un sieviešu smadzeņu darbības dzimumatšķirības. Netipiski ātrs teta ritms augstās frekvencēs liecina par smadzeņu nepilnīgu darbību. To var saukt arī par dziļā miega ritmu, kad organisms ir pilnīgi atslābis, un ir minimāls enerģijas patēriņš. Vidēja ātruma ir teta viļņi, parādoties vidēji 10 reizes sekundē un visspēcīgāk izpaužas, kad cilvēks saskaras ar kaut ko jaunu un nebijušu, citiem vārdiem, mācību procesā[1]. Δ –delta ritms. Parādās nakts pirmajā pusē, kad organismam raksturīga atpūta un kad sirds ātrums ir apmēram 30 – 40 sitieni/min. Šai posmā uzkrājas enerģija, izdalās augšanas hormons, notiek atjaunošanās procesi. Delta smadzeņu viļņi ir vieni no lēnajiem viļņu veidiem, kas parādās četras reizes sekundē kā dziļā miega fāzes raksturiezīme[1].

Galvas smadzenes ir ļoti svarīgs orgāns cilvēka organismā. Kā mūsdienās mēdz saukt šo orgānu – cilvēka kompjūteris. Tās organizē visu pārējo orgānu savstarpējo saskaņoto darbību, lai visas organisma funkcijas tiek pilnvērtīgi nodrošinātas un izpildītas. Ja kāda smadzeņu daļa tiek traucēta, cilvēkam noteikti attīstās kāda cita orgāna traucējumi. Cilvēki, kas ir pārdzīvojuši insultu, to gan var apstiprināt[3].

Galvas smadzeņu darbības aktivācija

Ilgstošais, garīgais darbs, stress, smadzeņu sasprindzinājums liek smadzenēm ātri nogurst. Rezultātā cilvēkam mazinās koncentrēšanas spējas, pazeminās uzmanība, samazinās kognitīvas funkcijas. Ar laiku palielinās izklaidība, pasliktinās atmiņa. Lai atjaunot smadzeņu darbības funkcijas, var lietot preparātus, kas stimulē smadzeņu darbību un uzlabo to spējas. Šie preparāti bieži vien sastav no dažādiem vitamīnu kompleksiem un ārstniecības augu ekstraktiem, kā arī citām bioloģiski aktīvām vielām, kas veicina smadzeņu normālu darbību. Lietojot tos saspringtā periodā, smadzeņu šūnas kļūst izturīgākas pret garīgo darbu un palielinās smadzeņu kognitīvas spējas[3].

Galvassāpes

Galvassāpes var būt dažādu iemeslu dēļ. Sāpes var izsaukt liela slodze un pārpūle gan darbā, gan sportā, gan emocionālā un garīgā sfērā. Stress un ilga neizgulēšanās arī var būt par galvassāpju iemeslu. Vecākiem cilvēkiem sāpes var izsaukt paaugstināts asinsspiediens. Saaukstēšanās gadījumā galvassāpes ir viens no pirmajiem simptomiem. Ja sāpes ir vairāk kā dažas dienas, ir obligāti jāiet pie ārsta, lai varētu noskaidrot to iemeslu. Ja galvassāpes ir gadījuma rakstura, tad šajā dienā labāk vairāk atpūsties, vislabāk guļus stāvoklī, ieņemt pretsāpju līdzekli, padzert dažādu augu tējas, uzlikt uz pieres viegli siltu kompresi[3].

Migrēna

Migrēna ir lēkmjveida galvassāpes. Bieži vien cilvēks šīs sāpes izjūt vienā galvas vai sejas pusē. Migrēnas cēlonis galvenokārt ir galvas mīksto audu, smadzeņu un to apvalku asinsvadu tonusa regulācijas traucējumi, šo asinsvadu spazmēšanās, pulsācija. Šīs galvassāpes parasti atkārtojas divas reizes mēnesī, kādam var būt retāk un ilgst apmēram dažas stundas, pat dienas. Dažreiz cilvēkam ir slikta dūša, vemšana, nogurums, organisma bezspēks, var gadīties pat īslaicīgs aptumšojums kādā no redzes lauka daļām. Šos simptomus katrs cilvēks jūt individuāli. Īsu brīdi pirms migrēnas sākšanas ir tāds specifisks stāvoklis, kad jau sāk izpausties daži no iepriekšminētajiem simptomiem, piemēram, nogurums. Šādu stāvokli sauc par auru. Aura var arī nebūt. Migrēnas ārstēšanai lieto pretsāpju un pretiekaisuma preparātus, ja ir vemšana, tad arī pretvemšanas preparātus. Tagad šādu preparātu ir diezgan daudz, var izvēlēties piemērotāko. Migrēnas gadījumā vēlams konsultēties arī ar ārstu un apspriest nopietnas ārstēšanas metodes[3].

Atmiņas pavājināšanās

Atmiņas pavājināšanās iemesli var būt dažādi. Parasti tas ir dabisks novecošanas process. Atmiņas galvenie procesi ir uztvere, iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana. Atmiņas pasliktināšanos var izraisīt stress, nepareizs dzīvesveids, negulētas naktis, slikta vai nepietiekama smadzeņu asinsrite, alkohola lietošana, kā arī galvas traumas, zems asinsspiediens un vielmaiņas traucējumi. Lai varētu atrisināt atmiņas pavājināšanās problēmu, ārsti iesaka sākumā noskaidrot tās iemeslu (par iemeslu var būt arī depresija, veselības problēmas). No preparātiem rekomendē lietot E vitamīnu, kas uzlabo un stiprina atmiņu, B grupas vitamīnus, kas stabilizē nervu sistēmu un palīdz stresa situācijās, kā arī ginka koka lapu ekstrakta preparātus, kas labvēlīgi ietekmē asins cirkulāciju un asinsvadus, magniju, kas baro nervu šūnas un novērš depresiju un lecitīnu, kas stiprina nervu šūnas. Palīdz arī medikamenti intelekta uzlabošanai, tā saucamie nootropie līdzekļi un vitamīni[3].

Reibonis

Reibonis ir subjektīva sūdzība katram cilvēkam. Reiboņa cēloņi ir ļoti dažādi, piemēram, patoloģiski procesi organismā. Šajā gadījumā noteikti nepieciešama ārsta palīdzība. Parasti reibonis spontāni izzūd. Ja cilvēkam reibonis nav bieži, tad tā cēlonis var būt arī migrēnas lēkme, dažādas infekcijas, anēmija, oftalmoloģiskās patoloģijas. Reiboņa iemesls var būt arī asinsspiediena svārstības. Ārstēšanas metodes būtība ir noteikt reiboņa iemeslu un stiprināt organismu ar dažādiem vitamīnu preparātiem, uztura bagātinātājiem un ārstniecības augu tējām[3].