| Vispārīgs raksturojums un darbība |
| Muguras smadzeņu uzbūve |
| Muguras smadzeņu uzbūve attēllos |
| Muguras smadzeņu darbības traucējumi |
| Izmantotā literatūra |
Latīņu val.: medulla spinalis
centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
Augšpusē — starp pakauša kaulu un 1. kakla skriemeli (atlantu) — tās pāriet galvas smadzenēs, bet lejpusē 1,—2. (bērniem 3.) jostas skriemeļa līmenī beidzas konusa veidā. No konusa uz leju līdz astes kaulam stiepjas tievs gala pavediens (Muguras smadzenes rudiments, smadzeņu cietais apvalks), kas fiksē smadzenes[1].
Muguras smadzenes ir apm. mazā pirksta resnumā. Pa to priekšējo un mugurējo virsmu iet 2 gareniskas rievas, kas muguras smadzenes sadala 2 simetriskās pusēs. Katrā pusē ir 2 sānrievas — priekšējā un mugurējā. Pa priekšējo sānrievu no muguras smadzenes iziet muguras smadzenes nerva priekšējā (kustību) saknīte, bet pa mugurējo sānrievu muguras smadzenes ieiet muguras smadzenes nerva mugurējā (jušanas) saknīte. Saknītēm savienojoties, rodas jaukts muguras smadzenes nervs[1].
Muguras smadzenēm ir divas svarīgas funkcijas. Tās ir daudzu refleksu centrālā daļa, un tās nodrošina sakarus starp smadzenēm un muguras nerviem, kas atiet no muguras smadzenēm[2].
Muguras smadzenēm ir baltā vieta un pelēkā viela. Pelēko vielu veido nervu šūnu ķermeņi un īsas, nemielinizētas šķiedras. Muguras smadzeņu šķērsgriezumā pelēkā viela atgādina tauriņu vai H burtu. Tajā atrodas jušanas un kustību neironi, kā arī īsi starpneironi, kas šos neironus savieno[2].
Baltā viela sastāv no garām, starpneironu mielinizētām šķiedrām, kas ir apvienojušās kūlīšos. Tās veido vadīšanas ceļus, kas savieno galvas smadzenes ar muguras smadzenēm. Mugurpusē ir augšupejošie ceļi, kas informāciju vada virzienā uz smadzenēm, bet priekšpusē ir lejupejošie ceļi, kas raida informāciju no galvas smadzenēm uz muguras smadzenēm. Tā kā šie ceļi krustojas, kreisā galvas smadzeņu puse – kreiso ķermeņa pusi[2].
Muguras smadzenes sākas no galvaskausa pamatnes un beidzas jostas daļas 1. vai 2. skriemeļa līmenī. Pats mugurkaula kanāls stiepjas līdz pat krusta kaula apakšējai daļai. Tā kā organisma attīstības laikā mugurkauls aug ātrāk, tad muguras smadzeņu apakšējā robeža ir tikai līdz jostas skriemeļu līmenim[3].
Muguras smadzenēm ir auklas forma, to garums ir 40-45 cm, bet diametrs vidēji 1 cm. Muguras smadzeņu resnums visā to garumā nav vienāds. Augšdaļā ir tā saucamais kakla paresninājums, no kura atiet nervi uz augšējām ekstremitātēm. Savukārt, apakšdaļā ir jostas paresninājums, no kura atiet nervi uz apakšējām ekstremitātēm[3].
Muguras smadzeņu priekšējā un mugurējā virsmā ir izteiktas rievas, kas sadala smadzenes kreisajā un labajā pusē. Šīs puses ir simetriskas.[3]
Gan kreiso, gan labo pusi savukārt iedala priekšējā un mugurējā daļā. Muguras smadzeņu sānos labajā un kreisajā pusē no nervu šķiedrām veidojas tā saucamās nervu saknītes. Katrā pusē izšķir priekšējo un mugurējo saknīti. Abām saknītēm savienojoties katrā pusē izveidojas muguras smadzeņu nervs[3].
Muguras smadzenes visā to garumā ir sadalītas segmentos. Pavisam ir 31 segments. Segments ir muguras smadzeņu noteikts apvidus, kam atbilst 1 nervu pāris[3].
Muguras smadzeņu segmenti un nervi iedalās sekojoši[3]:
Tātad cilvēkam arī ir 31 pāris muguras nervu.
Augšdaļā muguras smadzenes pāriet galvas smadzenēs. Savukārt, beidzoties muguras smadzenēm, to lejasdaļā smadzeņu nervi izveido kūlīti, kuru sauc par “zirga asti”[3].
Muguras smadzeņu vidū atrodas centrālais kanāls, kurā ir smadzeņu šķidrums[3].
Apkārt kanālam atrodas smadzeņu pelēkā viela. Šķērsgriezumā pelēkā viela muguras smadzenēs atgādina latīņu burtu “H”. Pelēkā viela sastāv no nervu šūnu jeb neirocītu ķermeņiem[3].
Ārējo muguras smadzeņu daļu veido baltā viela. Tā sastāv no neirocītu izaugumiem jeb nervu šķiedrām. Baltā smadzeņu viela veido vadīšanas ceļus, kas savieno muguras smadzenes ar galvas smadzenēm[3].
Izšķir[3]:
Pa augšupejošajiem ceļiem nervu impulsi no muguras smadzenēm aiziet uz galvas smadzenēm, bet pa lejupejošajiem – pretējā virzienā[3].
Muguras smadzenes līdzīgi kā galvas smadzenes no ārpuses apņem trīs apvalki. Izšķir[3]:
Starp plīvurapvalku un mīksto apvalku cirkulē smadzeņu šķidrums. Smadzeņu šķidrums atrodas arī centrālajā kanālā un galvas smadzeņu dobumos. Smadzeņu šķidrums pasargā tās no triecieniem, nodrošina smadzenes ar barības vielām, kā arī palīdz izvadīt nervu šūnu izstrādātos vielmaiņas gala produktus. Dienas laikā cilvēkam veidojās aptuveni 800 ml smadzeņu šķidruma[3].
Veselam cilvēkam smadzeņu šķidrums ir viegli iedzeltens un caurspīdīgs. CNS slimību gadījumā parasti novēro izmaiņas arī smadzeņu šķidrumā. Lai precizētu diagnozi, ārsti punktē mugurkaula kanālu, iegūst smadzeņu šķidrumu, un izvērtē vai tajā ir kādas patoloģiskas izmaiņas[3].
Galvas smadzeņu stumbrs un muguras smadzenes. 1 — ožas trakts; 2 — acs kustību nervs; 3 — trijzaru nervs; 4 — tilts; 5 — sejas nervs; 6 — atvilcējnervs; 7 — iegarenās smadzenes; 8 — smadzenītes; 9 — muguras smadzenes; 10 — muguras smadzeņu nervu saknītes; 11 — redzes nervs
* Visbiežākais iemesls muguras smadzeņu bojājumiem ir traumas.
* Muguras smadzeņu bojājumi ir visizplatītākie jauniešiem, baltajiem cilvēkiem.
* Muguras smadzeņu bojājumi var būt vai nu pilnīgi vai nepilnīgi. Pilnīga bojājuma gadījuma nav nekādu organisma funkciju uz leju no bojājuma vietas. Nepilnīga bojājuma gadījumā ir funkcionalitāte.
* Laicīga imobilizācijas un ārstēšana ir svarīgākie faktori, lai sasniegtu atveseļošanos no muguras smadzeņu traumas[4].
Intensīva rehabilitācija un palīdzības ierīces, ļauj pat cilvēkiem ar smagām muguras smadzeņu traumām, funkcionēt kā sabiedrībā pilnvēŗtīgiem indivīdiem. Muguras smadzenes ir ļoti jutīgas pret bojājumiem. Atšķirībā no pārējā ķermeņa, muguras smadzenes nav spējīgas atjaunot sevi, ja tās ir bojātas. Muguras smadzeņu traumas rodas tad, ja muguras smadzenes tiek bojātas traumu, normālas asins apgādes traucējumu vai audzēju un infekciju radītā spiediena dēļ[4]. Ja iestājas ķermeņa daļu paralīze, kas saistīta ar pilnīgu muguras smadzeņu bojājumu, tad tā iestājas abāš ķermeņa pusēs, arī nepilnīgu bojājumu gadījumā tā parasti vienmērīgi izpaužas abāš ķermeņa pusēs.
Muguras smadzeņu traumu simptomi ir atkarīgi no tā, kur muguras smadzenes ir ievainotas un vai bojājums ir pilnīgs vai nepilnīgs. Nepilnīgu bojājumu pacientiem ir daļēja funkcionalitāte uz leju no bojājuma vietas, bet pilnīgu bojājumu pacientiem nav nekādas ķermeņa funkcionalitātes uz leju no traumētās vietas.
Muguras smadzeņu bojājumi var izraisīt muskuļu vājumu vai pilnīgu funkciju un sajūtu zudumu organismā zem bojājuma līmeņa, tiek zaudēta kontrole pār zarnu un urīnpūšļa darbību, kā arī normālas seksuālāš funkcijas. Muguras smadzeņu bojājumi augšējā (kakla) daļā var izraisīt apgrūtinātu elpošanu un var nākties izmantot elpošanas iekārtas, vai ventilatorus[4].
Tie var būt labdabīgi un ļaundabīgi. Ja audzējs atrodas muguras smadzeņu vielā, tas rada nervu šķiedru un nervu šūnu darbības traucējumus: var būt locekļu paralīzes, kas pakāpeniski pastiprinās, kā arī ādas jušanas_ un iegurņa orgānu darbības traucējumi. Ja audzējs atrodas citos veidojumos mugurkaula kanālā (asinsvados, nervu saknītēs; smadzeņu apvalkos utt.), sākumstadijā attiecīgā segmenta līmenī var būt stipras sāpes, kas parasti ir jostveidīgas un ir līdzīgas stenokardijai, žultspūšļa iekaisuma sāpēm utt. Pēc tam pakāpeniski spilgtāki kļūst muguras smadzeņu saspieduma simptomi (locekļu vājums, paralīze, kas saistīta ar ādas jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem). Izdarot lumbālpunkciju, konstatē muguras smadzeņu apvalku telpas nosprostojuma pazīmes: muguras smadzeņu šķidrums izdalās nelielā daudzuma, un tajā ir stipri palielināts olbv. daudzums. Audzēja lokalizācijas precizēšanai izmanto mielogrāfiju. Ārstē kombinēti. Audzēju izoperē un novērš muguras smadzeņu nospiedumu. Bez tam lieto arī medikamentus. Pēcoperācijas periodā parasti ir iespējams pakāpeniski panākt traucēto funkciju atjaunošanos[1].