| Vispārīgs raksturojums |
| Perifērās nervu sistēmas uzbūve un darbība |
| Perifērās nervu sistēmas darbības traucējumi |
| Izmantotā literatūra |
Perifērā nervu sistēma (PNS) novada visus signālus (kairinājumus) no to rašanās vietas (receptoriem) līdz centrālajai nervu sistēmai (CNS). PNS arī vada visus signālus — komandas no CNS līdz realizācijas vietai — efektoram. PNS ir izkliedēta visos audos. PNS nav kaulu aizsarga. Līdzīgi hematoencefāliskai barjerai nervam ir hematoneirītiskā barjera. Taču tā ir ar lielāku kaitīgu vielu caurlaidības spēju. PNS daudz vairāk pakļauta blakusaudu ietekmei — kaulu, saišu, muskuļu, cīpslu, asinsvadu pārmaiņas un patoloģiski veidojumi tajos var bojāt PNS šķiedras. PNS barošanu nodrošina sīki asinsvadi, kas atrodas nervu saistaudu apvalkos. Šie asinsvadi daudz vairāk cieš sistēmisku, asinsvadu un vielmaiņas slimību gadījumā[1].
PNS sastāv no muguras smadzeņu saknītēm, ganglijiem, saknīšu un nervu pinumiem, kā arī spināliem (muguras smadzeņu) un kraniāliem (galvas smadzeņu) nerviem. Visas perifēriskās nervu šķiedras veido šūnu izaugumi — dendrīti un neirīti. Gangliji ir šūnu ķermeņu sakopojumi. PNS šķiedras anatomiski un funkcionāli saistītas ar CNS — muguras smadzeņu pelēkās vielas ragiem un kraniālo nervu kodoliem. Veģetatīvās nervu šķiedras savieno galvas un muguras smadzenes ar iekšējiem orgāniem, ādu, asinsvadiem, sviedru dziedzeriem, acu zīlītēm un citiem orgāniem[2].
Vairākumam nervu ir visas trīs funkcionālās šķiedru grupas (aferentās, eferentās, veģetatīvās). Dala nervu ir monolīti, tāpēc šķir sensoriskos, motoriskos un jauktos nervus. Muguras smadzeņu ganglijiem piemīt jušanas funkcija. Muguras (spinālās) nervu priekšējās saknītēs ir motoriskās šķiedras, tām īsā posmā pievienojas arī veģetatīvās simpātiskās šķiedras. Spinālās mugurējās saknītes veido jušanas šķiedras. Saknīšu un nervu pinumiem piemīt jauktas funkcijas[2].
PNS pārsvarā veido nervu šķiedras — nervu šūnu izaugumi. Daudzi PNS veidojumi — nervi un to saknītes — izvietoti anatomiski šauros veidojumos — kanālos, atverēs, kas mūža laikā un fiziskās slodzes dēļ var mainīties. Šais vietās nereti veidojas kaulu izaugumi, tādēļ tur novietotās nervu šķiedras var ciest. PNS ir pakļauta traumām: nervi bieži cieš no sīkas atkārtotas traumatizācijas (piemēram, riteņbraucējiem, kas balstās uz stūres ar delnas vietu, kuru šķērso nervi, bieži rodas nerva bojājums). Nereti traumas dēļ nervu var pārraut. Perifēriskie un kraniālie nervi daudz vairāk nekā CNS pakļauti meteoroloģiskiem faktoriem — mitrumam, aukstumam, karstumam[2].
Nervu traucējumi, kas rodas ārējā ķermeņa daļā sauc par perifērisko nervu bojājumu. Nervus Šajā ārpus smadzeņu un muguras smadzeņu zonā sauc par perifēriskajiem nerviem. Bojājums perifērajies nervos pārtrauc informācijas piegādi no un uz smadzenēm. Perifērās nervu sistēmas bojājumi izraisa izmaiņas sajūta uztverē smadzenēs - Neiropātija (neuro ir nervu un pathy saistāms ar anomāliju)[3].
Perifērās nervu sistēmas traucējumi var rasties kā komplikācija kādai citai sistēmiskai slimībai organismā, piemēram, diabētiskajai neiropātijai un vīrusu infekcijām, piemēram, Gullian-Barre sindroms, utt. Visas šīs slimības var radīt perifērās nervu sistēmas elementu bojājumus[3].
• mononeiropātija (jeb neirīts) — atsevišķa nerva iekaisīgs bojājums; • multipla mononeiropātija — vairāku nervu vienlaicīgs bojājums; • radikulopātija jeb radikulīts — spinālā (muguras) nerva saknītes bojājums; • polineiropātija — daudzu perifērisko nervu vienlaicīgs bojājums; • poliradikuloneirīts — daudzu nervu un saknīšu iekaisīgs bojājums; • ganglionīts — nervu gangliju iekaisums; • pleksopātija jeb pleksīts — nervu un to saknīšu pinuma bojājums.
Parasti ārstam nav īpaši sarežģīti konstatēt PNS iekaisuma klīnisko sindromu. Sarežģītāk ir noteikt šā iekaisuma vietu un cēloni. Pat ļoti modernās pasaules līmeņa klīnikās polineiropātijas cēlonis netiek noskaidrots apmēram 20% gadījumu. Piemēram, sarežģījumus rada tas, ka ļoti daudzas nervu slimības izraisa vīrusi, borēlijas un baktērijas[2].sāpes pa nervu stumbru gaitu, tirpšana, durstīšana, dedzināšana. Šīs nepatīkamās sajūtas liek cilvēkam meklēt ārsta palīdzību. Slimnieks reti uzreiz dodas pie neirologa, jo sāpju sajūta raksturīga arī locītavu, kaulaudu, saišu, muskuļu, asinsvadu u.c. audu bojājumiem. Sāpju iedabu un veidu var noteikt tikai neirologs, rūpīgi izmeklējot slimnieku[2].
Daudz būtiskākas PNS iekaisuma pazīmes ir dažādi kustību traucējumi — kustību ierobežojums, nespēks, muskuļu nodilums, ļenganums, gaitas traucējumi, nestabilitāte. Arī šīs pazīmes precīzi izvērtēt var tikai neirologs, jo šos simptomus var izraisīt arī ilgstošs sāpju sindroms, piespiedu nekustīgums, citu audu bojājums. Neirologam būtu jāzina par to veģetatīvo šķiedru bojājumu, kuras ietilpst bojātā nerva sastāvā. Veģetatīvo šķiedru bojājums izraisa ādas krāsas un temperatūras, nagu pārmaiņas, sviedru atdalīšanās traucējumus, reizēm arī iekšējo orgānu darbības traucējumus[2].