krustosanas

Neandertālieši apdzīvoja Eiropu , kā arī Āzijas rietumu un centrālu daļu, un pilnībā izmira tikai pirms 24 000 gadu, kad mūsdienu tipa cilvēki daudzu tūkstošu gadu laikā pakāpeniski tos bija atspieduši līdz Eiropas galējiem rietumiem.

principa ta ir eiropa un azijas rietumu dala ja kas

principa ta ir eiropa un azijas rietumu dala ja kas

DNS analīzes liecina, ka visiem cilvēkiem, kuru priekšteči attīstījušies ārpus Āfrikas, ir neliels neandertāliešu piejaukums, līdz pat 4% no viņu genoma. Visticamāk, tas norāda uz tūlītēju krustošanos, kad neliela grupa mūsdienu tipa cilvēku pirms apmēram 100 000 gadu pameta Āfriku, turpmāk kolonizējot visu pārējo pasauli. Par to liecina fakts, ka visās analizētajās populācijās no dažādiem pasaules reģioniem, izņemot Subsahāras Āfrikas populācijas, ir konstatēts līdzīgs neandertāliešu gēnu piejaukums. Tomēr, jāņem vērā arī apstāklis, ka neandertālieši un mūsdienu tipa cilvēki dzīvoja līdzās daudzus tūkstošus gadu, un nevar izslēgt varbūtību, ka krustošanās notikusi arī vēlāk, piemēram, Eiropā, kur viņu apdzīvotās teritorijas daļēji pārklājās apmēram 10 000 gadu. Tādā gadījumā līdzīgo neandertāliešu piejaukumu dažādās neāfrikāņu populācijās varētu skaidrot ar to, ka tās jau bija sasniegušas ievērojamu lielumu, tādējādi turpmākā krustošanās būtu radījusi daudz mazāku ietekmi uz genomu.

Deņisovieši ir nesen, tikai pēc dažiem fosilajiem fragmentiem atklāta jauna seno cilvēku grupa. Atklājums bijis diezgan negaidīts un interesants tādā ziņā, ka tika veikts nevis pēc morfoloģiskajām pazīmēm, kā tas bijis ierasts agrāk, bet analizējot tikai no pirksta kaula iegūto DNS. Deņisovas ala atrodas Altaja kalnos Krievijā, un atradumi veikti 50 000 gadu vecā slānī. Tātad, tas nozīmē, ka attiecīgajā teritorijā vienā laika posmā līdzās dzīvojuši neandertālieši, deņisovieši un mūsdienu cilvēks. Ģenētiskā analīze parādīja, ka kopīgi priekšteči deņisoviešiem un mūsdienu cilvēkam dzīvojuši apmēram pirms 700 000 gadu. Kaut arī Deņisovas atradumi tika veikti Sibīrijas kalnos, pētot mūsdienu populācijas, tika konstatēts, ka viņu gēnu piejaukums nav atrodams Austrumāzijas populācijās, toties vērā ņemams tas ir starp melanēziešiem, Austrālijas aborigēniem un Dienvidaustrumāzijas salās, kur tas sastāda aptuveni 6% no vietējo populāciju genoma. Tas nozīmē, ka deņisovieši, visticamāk, savulaik apdzīvojuši plašākas Austrumāzijas teritorijas un sajaukšanās varētu būt notikusi Dienvidaustrumāzijā.

tris viri kadreiz bija hei hei hei hei hei

tris viri kadreiz bija hei hei hei hei hei

Iepriekšējie divi piemēri norāda uz tendenci, ka, iespējams, mūsu priekšteči regulāri krustojušies ar citām cilvēku sugām. Šādā gadījumā pilnīgi loģiski būtu pieņemt, ka tas pats noticis arī Āfrikā. Lai arī Āfrikā karstā klimata dēļ DNS nesaglabājas ilgi, un tādēļ nav iespējams veikt DNS salīdzināšanu, jaunākās metodes tomēr ļauj noteikt, vai krustošanās starp Homo sapiens un arhaiskām cilvēku sugām notikusi. Šim nolūkam tika meklēti „neparasti” reģioni sešu dažādu Āfrikas populāciju genomos, un ar datormodelēšanas palīdzību noteikts, ka apmēram 2% gēnu iegūti krustošanās rezultātā, kas notikusi apmēram 35 000 gadu senā pagātnē ar kādu arhaisku Homo ģints pārstāvi, ar kuru kopīgi priekšteči bijuši pirms apmēram 700 000 gadu.