Kopš 19. gadsimta vidus straujās industrializācijas rezultātā ir
novērojama dažādu ķīmisko atkritumu/piesārņojuma ienākšana vidē.
Daudzi ķīmiskie savienojumi vidē noārdās lēni un tie uzkrājas
ūdenī, augsnē un nogulās. Ķīmiskās vielas dabā var saglabāties
nenoteiktu laiku, atkarībā no to ķīmiskajām īpašībām un to
mijiedarbības ar vidi. Dažas no šīm ķīmiskajām vielām var kaitēt
cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm - tieši vai uzņemot ar piesārņotu
ūdeni un pārtiku. Augsnei un nosēdumiem ir svarīga loma
piesārņojuma degradācijā un to tālākajā liktenī. Augsne/nogulas
sorbē vai saista lielu daļu piesārņojuma ,tai skaitā organisko
piesārņojumu. Ir svarīgi saprast mehānismus, kādā veidā
piesārņojums vai tā degradācijas produkti tiek transportēti un kā
norisinās to aprite vidē . Vides piesārņojuma raksturošanai plaši
tiek pielietota augsnes/nogulumu poru ūdeņu analīzes. Poru ūdeņu
analīzes ļauj ātri un ar augstu jūtību iegūt ļoti plašu
informāciju par vides stāvokli: ūdeņu, augsnes kvalitāti.
Salīdzināmu un adekvātu rezultātu iegūšanai svarīga ir poru ūdeņu
paraugu ņemšanas paņēmieni.
Zeidaks Jānis 20.01.2013