Elpošanas orgānu sistēmu veido elpceļi un plaušas. Elpceļi sastāv no augšējiem elpošanas ceļiem: deguna dobuma un rīkles (aizdegunes, rīkles mutes un balsenes daļām), kā arī no apakšējiem elpošanas ceļiem: balsenes, trahejas, galvenajiem bronhiem.
Visos elpceļos ir skrimšļa skelets, kas neļauj elpceļiem
saplakt. Trahejā tas sastāv no skrimšļa pusgredzeniem, bet
lielajos bronhos no gredzeniem. Mazajās bronhiolās skrimšļa
skeleta nav. Gandrīz visus elpceļus izklāj gļotāda ar
skroptiņepitēliju, kas nodrošina gaisa sasilšanu, attīrīšanu un
samitrināšanu [3].
Deguna dobums - tas ir ožas
orgāns un to veido galvaskausa sejas daļas kauli un deguna
skrimšļi. Deguna dobumam ir vairāki blakusdobumi galvaskausa
kaulos, kuri piedalās skaņu veidošānā.
Rīkle - tā ir muskuļota caurule,
kura sākas pašā galvaskausa pamatā un piegulst pie kakla
skriemeļiem. Rīkle sadalās divos cauruļveida orgānos: balsenē un
barības vadā, kurš savukārt pieder pie gremošanas orgānu
sistēmas.
Balsene - elpošanas un balss
orgāns. Balsenes ieeju iekšpusē slēdz gareniski novietotas balss
saites. Cilvēkam galīgā skaņas izveidošanās notiek rīklē, mutes
dobumā un deguna dobumā, mainoties mēles, lūpu un apakšžokļa
stāvoklim.
Traheja - ieelpotais gaiss no
balsenes nonāk trahejā, tas vienmēr var brīvi plūst cauri
elpvada, kura mugurējā sieniņa pieguļ barības vadam. Šī sieniņa
ir mīksta un elastīga, jo tajā nav skrimšļu [4].
Bronhi - elpvada sazarojumi, pa
kuriem cirkulē gaiss [5].
Plaušas - pāra orgāns, kas
sastāv no bronhiem un plaušu pūslīšiem. Tās aizņem krūšu dobuma
lielāko daļu. Ap plaušām ir plēvīte, kuru sauc par pleiru.
Diafragma - galvenais elpošanas
orgānu sistēmas muskulis. Muskulis atrodas uzreiz zem plaušām.
Ieelpas brīdī diafragma saraujas [4].