Tauki jeb lipīdi, kas
uzņemti ar pārtiku, gremošanas procesos tiek sadalīti divās
pamatkomponentēs - glicerīnā un taukskābēs. Mazizmēra
atbrīvotās taukskābes asinīs tiek transportētas brīvā veidā
(netiek esterificētas), bet garas taukskābes, kas ir mazāk
šķīstošas ūdenī (asinīs), tiek transportētas piesaistītas
albumīnam, plazmas proteīnam. Ja asinīs ir paaugstiināts
taukskābju līmenis, tās tiek pārvērstas par ketona "ķermeņiem",
kuri, savukārt, kalpo par enerģijas avotu sirdij un smadzenēm.
Taukskābes no asinīm uzņem
dažāda veida audi, tomēr visaktīvāk taukskābes tiek degradētas aknās.
Vissvarīgākais degradācijas process, kuru sauc par
beta-oksidāciju, notiek hepatocītu mitohondriju matriksā.
Vispirms šūnas citoplazmā taukskābes tiek aktivētas, tās
piesaistot pie koenzīma A, veidojot acil CoA, tad ar
karnitīna transportsistēmas palīdzību taukskābe nokļūst
mitohondiju matriksā, kur vairāku reakciju rezultātā rodas acetil
CoA molekula. Šie produkti var tikt oksidēti par CO2
TCA (Krebsa) ciklā, veidojot reducētu koenzīmu un ATF
(adenozīn trifosfātu).
Vispārīga tauku
degradācijas galaproduktu metaboliskā nozīme organismā:
Teksta sagatavošanai izmantoti
materiāli no Koolman J, Roehm KH. 2005, Color Atlas of
Biochemistry, Second Edition, Georg Thieme Verlag,
Stuttgart, Germany un http://en.wikipedia.org/wiki/Ketone_bodies.