Baltais zaķis Lepus timidus L.

Informācija

sākums

morfoloģija

izplatība

dzīves vides izvēle

vairošanās

barošanās

uzvedības raksturojums

informācijas resursi

Citi interneta resursi

galerija

Citu studentu referāti

Izplatība

Lepus timidus izplatības areāls Serveris: http://maps.iucnredlist.org/map.html?id=11791

Baltā zaķa ģeogrāfiskā izplatība plešas no Klusā okeāna austrumos līdz Polijas un Skandināvijas austrumu krastiem. Uz ziemeļiem lielākās populācijas iespējams atrast 75⁰N Krievijā un Skandināvijā, un virzienā uz dienvidiem 40-50⁰N joslā. Izolētas populācijas atrodas Hokaido, Īrijā, Kuriļu salās, Sahalīnā, Skotijā un Alpu reģionos - Austrijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Šveicē un Slovēnijā. Tāpat baltais zaķis sastopams Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Lihtenšteinā, Lielbritānijā, Kazhstānā, Mongolijā un Ķīnā [7].

Baltā zaķa populācijas lielākoties ir stabilas. Populācijām novērojamas svārstības Ziemeļeiropā, bet savukārt izteikta populācijas sarukšana novērojama Krievijā. Zviedrijā plašās teritorijās baltais zaķis ir pilnībā izzudis. Baltā zaķa populācijām ir redzama periodiska samazināšanās un palielināšanās. Kritumu galvenie cēloņi iespējams ir parazīti, plēsēju savairošanās vai barības trūkums (ziemas periodā). Baltais zaķis blīvāk apdzīvo tundras un taigas teritorijas [7].

Latvijā 2007.gada sākumā mežsargi bija uzskaitījuši aptuveni 13 500 balto zaķu [1], bet 2010.gadā 11 089 [2] Baltais zaķis galvenokārt sastopams Latvijas ziemeļu un austrumu rajonos, mežos un ap purviem. Latvijas merogiem, zaķu skaits nebūt nav liels. Latvijā zaķu populācijas netiek pētītas, līdz ar to nav precīzi zināms, kāpēc zaķu skaits nav pietiekošs [1].


uz sākumu