Tā ir sistēma, kur „sūtītājs” (avots) pārraida šifrētu signālu, kuru uztver un iztulko „saņēmējs”.4 Komunikācija var notikt starp vienas sugas pārstāvjiem (conspecifics) vai starp dažādām sugām (heterospecifics).1 Komunikācija ir notikusi, kad „sūtītājs” ar savu signālu ir izmainījis „saņēmēja” uzvedību.3
Mājiens (cue) – informācija, ko izmanto „saņēmējs”, taču kas netika pārraidīta šādam nolūkam.1 Klasisks piemērs ir ods, kas izmanto gaisā esošo CO2, lai vējā noteiktu, kurā virzienā ir kāds zīdītājs, kuram sūkt asinis. Šajā gadījumā CO2 ir mājiens odam, taču noteikti nav zīdītāja apzināti sūtīts signāls, jo tas nevēlētos, lai tam uzlaižas ods. Šajā gadījumā informāciju uztver „neparedzēts saņēmējs” (eavesdropper), kuru var raksturot kā slepenu noklausītāju privātai sarunai.1
Signāls – rīcība vai struktūra, ko radījis „sūtītājs”, lai izmainītu „saņēmēja” uzvedību. Tie var būt vizuāli, audiāli, ķīmiski (ožas), taktīli vai elektriski signāli.1
| Signālu veids | |||||
| Ķīmisks | Audiāls | Vizuāls | Taktīls | Elektrisks | |
| Efektīvais attālums (iespēja pārvarēt šķēršļus) |
Liels | ← | - |
→ | Mazs |
| Signālu veids | |||||
| Taktīls | Elektrisks | Vizuāls | Audiāls | Ķīmisks | |
| Iespēja noteikt lokalizāciju
(no kurienes nāk signāls) |
Liela | Liela | Liela | Vidēja | Mainīga |
Kad komunikācija notiek starp dažādām sugām, tas ļauj, piemēram,
kopīgi izvairīties no plēsēja. Bet dažreiz dzīvnieki šāda veida
uzticēšanos trauksmes signāliem var izmantot savtīgos nolūkos.1
|
Izdarot viltus trauksmes saucienu, putns drongo var izsaukt surikatu bēgšanu un tādējādi nozagt tiem barību. Taču tas neizdosies vienmēr, jo signāli iegūst uzticību tikai tad, kad tie vairākkārtīgi ir bijuši patiesi. Ja drongo vienreiz izdarot viltus saucienu iegūst iespēju nozagt barību, tad izdarot to uzreiz vēlreiz, surikati uz to vairs neuzķersies: |
Mērkaķi izmanto saucienus, lai viens otru brīdinātu par plēsēju tuvošanos. Taču tie arī var izdvest saucienu, kad briesmas patiesībā nedraud, lai varētu nočiept citam mērkaķim barību: |
| |
|