Viena no asinsrites
sistēmas funkcionālajām daļām ir asinsvadi.
Asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no sirds uz
audiem, ir artērijas (pretestības asinsvadi).
Tajās ir augsts spiediens un tās satur
relatīvi mazu procentuālo asins tilpumu
(Costanzo, 1998). Asinsvadu sienas uzbūve ir
atkarīga no asins plūsmas apjoma, ātruma un
asinsspiediena konkrētajā asinsvadā jeb
hemodinamikas. Jebkuras artērijas sienu veido
trīs apvalki: iekšējais (tunica
interna s. intima), vidējais (tunica
media), ārējais (tunica
externa s. adventitia) (Eglīte, 2010).
Artērijām savā
starpā atšķiras gan diametrs, gan sieniņas
uzbūve. Asinsvadi ar lielu diametru ir aorta
un tās lielie zari. Tās tiek pieskaitītas
elastīgajām artērijām, jo to sieniņā ir daudz
elastīgo elementu. Elastīgā tipa artēriju
nozīme ir tā, ka šie asinsvadi asins plūsmu
izlīdzina, padara nepārtrauktu (Valtneris,
1990), tām ir arī transportfukcija (Eglīte,
2010). Artēriju sienas elastība ir atkarīga no
spiediena tajās (intraarteriālā spiediena).
Lai spriestu par artēriju sienas elastību
organismā, izmanto pulsa viļņa izplatīšanās
ātrumu (Valtneris, 1990).
Ekstremitāšu un
orgānu artērijas tiek pieskaitītas pie muskuļu
tipa artērijām. (Valtneris, 1990). Pēc izmēra
tās ir vidējās un mazās artērijas. Muskuļu
tipa artēriju zariņus sauc par arteriolām
(Eglīte, 2010). To sieniņās ir visvairāk
gludās muskulatūras elementu (Valtneris,
1990), tāpēc tās tiek uzskatītas par
galvenajiem pretestības asinsvadiem. Tās
kontrolē kopējo perifēro pretestību un
reģionālo asins plūsmu (Davies et al
2001). Sīkajām artērijām un arteriolām
sašaurinoties, perifērā pretestība palielinās
un, nemainoties pārējiem hemodinamikas
parametriem, asins pieplūde orgāniem
samazinās. Tas liecina par to, ka sīkās
artērijas un arteriolas regulē asins sadali
organismā un starp orgāniem (Valtneris, 1990).
Bez elastīgā
tipa un muskuļu tipa var atsevišķi izdalīt arī
jaukta tipa artērijas. Pie tām pieskaitāma
miegartērija un zematslēgas artērija. Asinis
tajās plūst strauji un tām ir liels spiediens,
tas saistīts ar to, ka tās atrodas tuvu
sirdij. Jaukta tipa artērijas var aktīvi
mainīt diametru un asins straume tās var
iestiept (Eglīte, 2010).
|