SĀKUMS
ATTĒLI
IZMANTOTIE AVOTI
NODERĪGAS SAITES
CITI REFERĀTI



Artēriju vispārīgs raksturojums


            Viena no asinsrites sistēmas funkcionālajām daļām ir asinsvadi. Asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no sirds uz audiem, ir artērijas (pretestības asinsvadi). Tajās ir augsts spiediens un tās satur relatīvi mazu procentuālo asins tilpumu (Costanzo, 1998). Asinsvadu sienas uzbūve ir atkarīga no asins plūsmas apjoma, ātruma un asinsspiediena konkrētajā asinsvadā jeb hemodinamikas. Jebkuras artērijas sienu veido trīs apvalki: iekšējais (tunica interna s. intima), vidējais (tunica media), ārējais (tunica externa s. adventitia) (Eglīte, 2010).

Artērijām savā starpā atšķiras gan diametrs, gan sieniņas uzbūve. Asinsvadi ar lielu diametru ir aorta un tās lielie zari. Tās tiek pieskaitītas elastīgajām artērijām, jo to sieniņā ir daudz elastīgo elementu. Elastīgā tipa artēriju nozīme ir tā, ka šie asinsvadi asins plūsmu izlīdzina, padara nepārtrauktu (Valtneris, 1990), tām ir arī transportfukcija (Eglīte, 2010). Artēriju sienas elastība ir atkarīga no spiediena tajās (intraarteriālā spiediena). Lai spriestu par artēriju sienas elastību organismā, izmanto pulsa viļņa izplatīšanās ātrumu (Valtneris, 1990).

Ekstremitāšu un orgānu artērijas tiek pieskaitītas pie muskuļu tipa artērijām. (Valtneris, 1990). Pēc izmēra tās ir vidējās un mazās artērijas. Muskuļu tipa artēriju zariņus sauc par arteriolām (Eglīte, 2010). To sieniņās ir visvairāk gludās muskulatūras elementu (Valtneris, 1990), tāpēc tās tiek uzskatītas par galvenajiem pretestības asinsvadiem. Tās kontrolē kopējo perifēro pretestību un reģionālo asins plūsmu (Davies et al 2001). Sīkajām artērijām un arteriolām sašaurinoties, perifērā pretestība palielinās un, nemainoties pārējiem hemodinamikas parametriem, asins pieplūde orgāniem samazinās. Tas liecina par to, ka sīkās artērijas un arteriolas regulē asins sadali organismā un starp orgāniem (Valtneris, 1990).

Bez elastīgā tipa un muskuļu tipa var atsevišķi izdalīt arī jaukta tipa artērijas. Pie tām pieskaitāma miegartērija un zematslēgas artērija. Asinis tajās plūst strauji un tām ir liels spiediens, tas saistīts ar to, ka tās atrodas tuvu sirdij. Jaukta tipa artērijas var aktīvi mainīt diametru un asins straume tās var iestiept (Eglīte, 2010).



Lapu veidoja: Evelīna Urtāne
Veidošanas datums: 12.12.2013.