Asinsrites sistēma ir veidota no divām funkcionāli atšķirīgām daļām - sirds un asinsvadiem (artērijas, kapilāri, vēnas). Tās centrālais orgāns ir sirds. Sirds kopā ar asinsvadiem veido noslēgtu cirkulācijas sistēmu, tādēļ normālai asinsritei nepieciešams, lai pareizi funkcionē abas asinsrites sistēmas daļas (Valtneris, 1990). Asiņu nepārtraukto cirkulāciju pa asinsvadiem uztur sirds ritmiskā darbība un asinsspiediena kritums starp sirds kreiso un labo pusi (Aberberga-Augškalne, 2002).

Viena no asinsrites sistēmas funkcijām ir nodrošināt nepārtrauktu asins plūsmu organismā. Asinis šūnām un audiem piegādā skābekli un barības vielas, kā arī citas vielas, kas nepieciešamas organisma dzīvības norisēm, tās arī aizvada uz izvadorgāniem vielmaiņas galaproduktus (metabolītus) (Valtneris, 1990). Asinsrites sistēma kopā ar asinīm un elpošanu uztur vienmērīgu ķermeņa temperatūru (Aberberga-Augškalne, Koroļova, 2007). Tā nodrošina arī organisma humorālo (ķīmisko) regulāciju, jo ar asinīm tiek piegādātas fizioloģiski aktīvās vielas, kuras izmaina orgānu un šūnu darbību (Valtneris, 1990), kā arī sekretē hormonus (Aberberga-Augškalne, Koroļova, 2007).