Funkcionālā vienotība un savstarpējā saistība sirds-asinsvadu sistēmā veido trīs cirkulācijas līmeņus. Pirmais līmenis (sistēmiskā hemodinamika) nodrošina asins apriti visā sistēmā. Galvenie raksturojošie parametri: arteriālais spiediens, kopējā asinsvadu perifēriskā pretestība, sirds izgrūstais asiņu daudzums, sirds darbs, venozo asiņu pieplūde sirdij, centrālais venozais spiediens, cirkulējošo asiņu daudzums. Otrais līmenis – orgānu (reģionālā) asinsrite nodrošina orgānu un audu apgādi ar asinīm, atkarībā no to funkcionālajām prasībām. Trešais līmenis (mikrohemodinamika) – norit pa mazkalibra asinsvadiem un veic barošanas funkciju (Aberberga-Augškalne, Koroļova, 2007).

Termins „hemodinamika” attiecas uz principiem, kas regulē asins plūsmu sirds-asinsvadu sistēmā. Hemodinamikas fizikālie pamatprincipi ir tādi paši kā tie, kurus lieto, lai vispārīgi aprakstītu šķidrumu kustību. Tādi jēdzieni kā plūsma, spiediens, pretestība un kapacitāte tiek attiecināti uz asins plūsmu no un uz sirdi, kā arī asins plūsmu asinsvados (Costanzo, 1998).

Šķidruma plūsma cauruļu sistēmā ir tieši proporcionāli atkarīga no spiedienu starpības caurules abos galos (∆P=P₁-P₂), kas rada plūsmu un apgriezti proporcionāli atkarīga no pretestības (R), kas kavē plūsmu (Aberberga-Augškalne, 2002).

Pretestība asinsrites sistēmā ir komplekss spēks, kuru nosaka vairāki faktori – asins viskozitāte, asinsvadu diametrs un garums, asinsvadu sieniņas raksturojums, kā arī asinsvada šķērsgriezuma laukums. Ātras un ievērojamas pārmaiņas asins plūsmā notiek, mainoties asinsvadu diametram – lūmenam. Asins plūsmas lineārais ātrums mainās pretēji asinsvadu gultnes kopējam šķērsgriezuma laukumam, savukārt asins tilpuma ātrums (asiņu daudzums, kas laika vienībā izplūst caur asinsvada šķērsgriezuma laukumu) visās gultnes daļās ir vienāds (Aberberga-Augškalne, 2002). Asinsvadu lūmens var mainīties gan pasīvi – asinsspiedienam iestiepjot asinsvada sienu, gan aktīvi – sakarā ar asinsvadu sienas sasprindzinājuma izmaiņām.

Asins piegāde konkrētam orgānam ir atkarīga no asinsspiediena un no šī orgāna asinsvadu pretestības. Pastiprinoties orgāna darbībai, tā asinsvadi paplašinās, to pretestība samazinās un asins pieplūde palielinās. Sevišķi plašās robežās asins pieplūde mainās ādā, skeleta muskuļos un gremošanas orgānos (Valtneris, 1990).