Zirgiem raksturīga poligāmija. To pārošanās iespējas nosaka sociālā organizācija, nevis teritorija (Budiansky 1998). Sociālā struktūra nosaka, ka īstermiņa reprodukcijā piedalās lielākā daļa mātīšu un salīdzinoši mazāks skaits tēviņu. Tomēr, tā kā bara struktūra ir dinamiska un dzīves laikā tēviņu statuss mainās, to lielākai daļai reproduktīvais potenciāls tiek realizēts (Waring 2007). Lai arī zirgi nav teritoriāli dzīvnieki, ierobežota rezervāta apstākļos harēmu grupu ērzeļi apgabalu sadala teritorijās, kuru robežas ir mainīgas atkarībā no attāluma starp grupām (Jaworski 2007). Ķēvēm savvaļas apstākļos raksturīga vairākkārtēja sezonāla meklēšanās pavasara un vasaras mēnešos, kam vēlu rudenī un ziemā seko pārtraukums. Līdz ar to pēcnācēju dzimšana sakrīt ar brīdi, kad barības pieejamība un citi vides faktori ir visoptimālākie kumeļa izdzīvošanai un attīstībai (Waring 2007). Rezervāta apstākļos kumeļi dzimst laikā no marta līdz maijam (Jaworski 2007).