Streptococus agalactiae
| SĀKUMS |
APRAKSTS |
SAITES |
REFERĀTI |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
IEROSINĀTĀJA APRAKSTS Streptococcus
ģints satur sugas, kurās ir gram-pozitīvas, sfēriskas
vai ovālas baktērijas, kas parasti sakārtotas ķēdītēs
vai pāros. Koki ir fakultatīvi anaerobi, sporas
neveidojoši, katalāzes negatīvi, homofermentatīvi.
Daudzas no zināmajām sugām ir svarīgi patogēni
cilvēkiem un dzīvniekiem. Optimālie augšanas apstākļi
šīm baktērijām ir 37° temperatūra un pH 7,2-7,4.
Streptokoki uz cietās barotnes 24 stundu laikā veido
0,5-4 mm lielas, ar gludu virsmu, nepigmentētas
kolonijas, bet šķidrā barotnē veido sīkas kolonijas
barotnes apakšā un uz trauka sienām.
Viena no Streptococcus ģints pārstāvēm ir baktērija Streptococcus agalactiae (zināma arī kā B grupas streptokoks, GBS). Tā pirmo reizi tika atklāta kā govs mastīta ierosinātāja. Kopš 1970. gada tā atklāta arī kā cilvēku patogēns un neonatālās sepses izraisītājs. Šobrīd GBS tiek uzskatīta par galveno smagu invazīvu infekciju izraisītāju jaundzimušajiem (Savoia et al., 2008). Streptococcus agalactiae ir sfēriska forma. Tās ir nekustīgas, gram-pozitīvas, parasti to lielums ir 12 μm diametrā. Dalās vienā plaknē, bet pēc dalīšanās parasti paliek savienotas, tāpēc veido ķēdītes, līdz pat 40 kokus garas. Veido gaišas krāsas kolonijas. Pieder Lencfilda grupai, jo satur Lencfilda antigēnus. B grupas streptokoks ir daļa no normālas zarnu trakta mikrofloras.  Šī baktērija parasti veido beta hemolīzi, bet retos gadījumos var veidot arī alfa un gamma hemolīzi. Beta hemolīze tiek definēta kā pilnīga sarkano asins šūnu sabrukšana. Kolonijas ar šādu hemolīzi ieskauj skaidra, caurspīdīga zona (Buxton, 2005).  2. attēls. S. agalactiae veidotas kolonijas ar hemolīzes zonu (Autors: nezināms, attēls no http://www.microbiologylab.net/152/streptococcus-agalactiae-05b) S. agalactiae
izdala dažādus ārpusšūnu produktu, kas ir
iesaistīti virulencē. Starp tiem ir kapsulas
polisaharīdi, virsmas proteīni un izdalītie
(Glaser et al., 2002). Polisaharīdu kapsula ir
nozīmīgs virulences faktors, tās struktūru
variācijas ļauj noteikt baktērijas serotipu,
izmantojot antivielas. Pastāv 9 dažādi GBS
serotipi (Ia, Ib, II-VIII). Pētījumi rāda, ka
80-90% gadījumos izolāta serotips ir Ia, II, III
vai V, bet serotipi IV, VI, VIII ir ļoti reti
sastopami. Tomēr ģeogrāfiski atšķirīgās vietās un
dažādās etniskajās grupās serotipu sadale var
atšķirties. Piemēram, pētījumi Japānā atklāj, ka
tur visbiežāk sastopamie GBS serotipi ir VI un
VIII (Brimil et al., 2006), bet Apvienotajos Arābu
Emirātos visizplatītākais ir IV serotips (Savoia
et al., 2008). Serotips III ir īpaši svarīgs, jo
tas ir atbildīgs par lielāko daļu (80%)
jaundzimušo saslimšanu ar meningītu (Glaser et
al., 2002).
Patogēnām baktērijām virsmas proteīni spēlē lielu lomu inficēšanas procesā. Galvenie virsmas proteīni B grupas streptokokiem ir alpha-C, epsilon, Alp 2-4 un Rib. Visi šie proteīni satur tikai alfa aminoskābes un lielus iekšējo tandēmu atkārtojumus. Alpha-C un epsilon proteīni pārsvarā atrodami serotipu Ia, Ib un II celmos. Rib visvairāk noteikti serotipa III un dažreiz serotipu II un V celmos. Alp2/3 gēni galvenokārt atrodami serotipa V celmā, bet retos gadījumos arī serotipu Ia, II-IV celmos. Pārsvarā paraugiem, kas iegūti no zarnu trakta un vagīnas, no vienas sievietes, virsmas proteīni neatšķiras, bet var būt gadījumi, kad atšķiras (Brimilet al., 2006)  3. attēls. S. agalactiae veidotās kolonijas uz asins agara barotnes. (autors: nezināms, attēls no http://smallcollation.blogspot.com/2013/01/streptococcus-agalactiae.html) |
||||||||