Streptococus agalactiae 

    Streptococcus agalactiae šobrīd tiek uzskatīts par galveno jaundzimušo sepses (asins saindēšanās), meningīta (smadzeņu apvalka iekaisums) un pneimonijas (plaušu iekaisums) izraisītāju (WHO, 2009). Starp infekciju slimībām B grupas hemolītiskais streptokoks ir galvenais perinatālās saslimstības un mirstības cēlonis gan Eiropas valstu vidū, gan ASV un Kanādā. Tas ir neonatālās nāves iemesls 1 no 10 000 jaundzimušo (Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojums Nr.269). Daudzi jaundzimušie, kas izdzīvo pēc saslimšanas, cieš no slimību sekām, piemēram, kurluma, akluma, dažādu pakāpju atpalicības, cerebrālās paralīzes (Николаева, 2012).
    B grupas beta hemolītiskā streptokoka kolonizācija kuņģa zarnu traktā Eiropas reģionos ir sekojoša: Austrumeiropā 19,7-29,3%, Rietumeiropā 11-21%, Skandināvijā 24-36%, Dienvideiropā 6,5-32%. Latvijā B grupas beta hemolītiskais streptokoka nēsāšanu konstatē 17% grūtnieču (Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojums Nr.269). Māte, kas nes GBS ir galvenais riska faktors jaundzimušā saslimšanai ar neonatālām GBS izraisītām infekcijām. Vairākumā gadījumu jaundzimušie saskaras ar B grupas streptokoku dzemdību laikā. Jaundzimušais var inficēties ar mikroorganismiem priekšlaicīgas ūdens noiešanas rezultātā vai dzemdību laikā, kad bērns pārvietojas pa dzemdību ceļu. Lai inficētos jaundzimušajam jāierij inficētais augļūdens vai jāieelpo baktērijas (Николаева, 2012).
    B grupas beta hemolītiskais streptokoka nēsātājām vaginālās dzemdībās vertikālās transmisijas risks ir 40-75% jaundzimušo, 1-2% no tiem attīstās B grupas beta hemolītiskais streptokoka izraisīta infekcija neonatālajā periodā (Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojums Nr.269). Eiropā un ASV 4-6% no tiem, kas slimi ar bakteriālo sepsi, meningītu vai pneimoniju, mirst (Savoia et al., 2008).
    Kopš 2007.gada Latvijā zīdaiņu skaits ar jaundzimušā bakteriālo sepsi ir pieaudzis (2007.gadā – 14, 2008.gadā – 24, 2009.gadā – 24, 2010.gadā – 23), arī mirušo zīdaiņu skaits ir palielinājies (2007.gadā – 2, 2008.gadā – 7, 2009.gadā – 5, 2010.gadā – 8) (Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojums Nr.269).
    Līdz 2012. gada 26. augustam Latvijā tika pielietota uz riska faktoriem balstīta B grupas beta hemolītiskā streptokoka profilakse. Tas nozīmē, ka tās pacientes, kurām bija riska faktori, saņēma antibakteriālu terapiju dzemdību laikā (Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojums Nr.269). Taču 2012. gada 26. augustā tika veikti grozījumi 2006. gada 25. jūlija ministru kabineta noteikumos nr.611 „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”, kuros tika noteikts veikt B grupas beta hemolītiskā streptokoka noteikšanu - uzsējumu no maksts, starpenes un rectum (taisnās zarnas vai anālās atveres) grūtniecības 35.-37.nedēļā visām grūtniecēm (Ministru kabineta noteikumi Nr.574).
    Skrīninga ieviešana visām grūtniecēm ar sekojošu antibakteriālu profilaksi minētā mikroorganisma nēsātājām ir zinātniski pamatota un samazina jaundzimušo mirstību no smagām jaundzimušo infekcijām. Skrīninga veikšana visām grūtniecēm ir vairāk kā 50% efektīvāka nekā uz riska faktoriem balstītā stratēģija, kas tika pielietota pirms tam. Pēc vispārējā grūtnieču skrīninga ieviešanas un antibakteriālas profilakses dzemdībās, agrīnas neonatālas sepses biežums ASV ir samazinājies no 1,7/1000 jaundzimušajiem 1990.gadā līdz 0,34-0,37/1000 jaundzimušajiem 2008.gadā (Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojums Nr.269).
    Lai gan antibiotiku profilakses stratēģija ir iedarbīga un efektīvi novērš GBS transmisiju no mātes bērnam pastāv pieaugošas bažas par dažādām blakusparādībām, kas var rasties, un antibiotiku rezistences attīstību (Patten et al., 2006). Šobrīd daudzās laboratorijās notiek darbs pie vakcīnas izstrādes pret B grupas streptokoku.