Streptococus agalactiae 

    B grupas streptokoki tiek atrasti 10-35% veselu vīriešu zarnu trakta lejas daļā un 10-35% veselu sieviešu vagīnā un/vai zarnu trakta lejas daļā. Personas, kuru organismā atklāti B grupas streptokoki (GBS), bet neizraisa nekādus simptomus, sauc par šo baktēriju nēsātājiem. Vairumā gadījumu šie mikroorganismi neizraisa nekādas problēmas, taču atsevišķos gadījumos noteiktos apstākļos tie var izraisīt smagu infekciju. Tādu stāvokli sauc par B-streptokoku slimību (BSS) (http://www.cironline.ru).
    Streptococcus agalactiae tiek uzskatīta par biežāko infekciju slimību un nāves izraisītāju jaundzimušajiem (Shabayek et al., 2009). Iznākums neonatālajai infekcijai var būt bakteriālā sepse, pneimonija un meningīts, kas Eiropā un ASV izraisa nāvi 4-6% gadījumu (Savoia et al., 2008), bet izdzīvojušajiem var izraisīt ilgstošus attīstības traucējumus kā garīgā atpalicība un dzirdes un redzes trūkums (Patten et al., 2006). GBS slimības izraisa GBS transmisija no mātes, kas nes GBS dzimumceļos vai zarnu traktā, jaundzimušajam dzemdību laikā, kad bērns pārvietojas pa dzemdību ceļu, vai tieši pirms dzemdībām dzemdē (Fu et al., 2004). Jaundzimušais inficējas ierijot inficēto augļūdeni vai ieelpojot baktērijas. Eksistē uzskats, ka B grupas streptokoki var izkļūt cauri veselai dzemdei un inficēt augli. Tādos gadījumos tas var būt par iemeslu priekšlaicīgām dzemdībām un nedzīva bērna dzimšanai.
    Vairumā gadījumu (80%) jaundzimušajiem BSS parādās pirmajā dzīves nedēļā, to sauc par agrīno slimību. Lielākā daļa saslimst dažu stundu laikā pēc dzimšanas. Saslimšanas agrīnajā stadijā bērnam parādās sekojoši simptomi: termoregulācijas traucējumi, krākšana, drebuļi, elpošanas traucējumi, neparastas uzvedības novirzes, paaugstināts vai pazemināts muskuļu tonuss.
    BSS zīdaiņiem var attīstīties arī dažas nedēļas vai mēnešus pēc dzimšanas (vēlīnā BSS). Meningīts visbiežāk attīstās tieši vēlīnās BSS gadījumā. Aptuveni puse vēlīno BSS gadījumu saistīti ar māti nēsātāju. Pārējo gadījumu inficēšanās avots nav noskaidrots. Vēlīnās saslimšanas simptomi ir: muskuļu tonusa novirzes, nemitīga raudāšana, drudzis, ēstgribas zudums.
    Efektīvākais veids kā samazināt BSS risku jaundzimušajiem ir antibiotiku profilaktiskā kursa noteikšana grūtniecei. Labāk, ja antibiotiku ievadīšanu sāk 4-6 stundas pirms dzemdībām. Ja sieviete ir riska grupā, tad, jo agrāk sākas antibiotiku ievadīšana, jo mazāks risks jaundzimušajam saslimt ar BSS (http://www.cironline.ru).
    CDC (The Centers for Disease Control and Prevention) rekomendē penicilīnu G kā pirmo izvēli profilaksei un eritromicīnu un kladimicīnu kā alternatīvas priekš penicilīna-alerģiskiem pacientiem (Fu et al., 2004).
    ASV un Kanādā pieņemtās vadlīnijas iesaka divas profilakses stratēģijas. Pirmā uz skrīningu balstītā metode, kas iekļauj paraugu paņemšanu no visām grūtniecēm 35 un 37 grūtniecības nedēļās un antibiotiku profilaktiskā kursa saņemšanu dzemdību laikā visām ar GBS kolonizētajām grūtniecēm. Otrā stratēģija ir uz risku balstītā, kas iekļauj antibiotiku ievadīšanu grūtniecēm ar nezināmu kultūru statusu, bet ar kādu no GBS riska faktoriem (Patten et al., 2006). Riska faktori, kas attiecas uz māti:

• Pozitīvi B grupas streptokoka izmeklējumu rezultāti;
 • BSS iepriekšējam bērnam;
• B grupas streptokoki urīnā;
• Ūdeņu noiešana vairāk kā 18 stundas pirms dzemdībām;
• Dzemdību krampji pirms 37 nedēļas;
• Drudzis dzemdību laikā;
• Māte jaunāka par 20 gadiem;

Dažas sievietes, kuru jaundzimušajiem, attīstās BSS nav bijušas riska grupā, tāpēc ieteicam pārbaudīt visas grūtnieces, vai tās nav B grupas streptokoka nēsātājas (http://www.cironline.ru).
    Antibiotiku profilakses lietošana var veicināt antibiotiku rezistences attīstību GBS vai citām baktērijām (Patten et al., 2006). Neviena profilaktiskā shēma nedod 100% drošību (http://www.cironline.ru). Lai gan agrīnās neonatālās slimības samazināšanās tiek veicināta, ir skaidrs, ka nepieciešama alternatīva profilakses stratēģija. Vakcinācija būtu perfekta alternatīva, tā samazinātu gan draudus attīstīties antibiotiku rezistencei, gan GBS slimību biežumu (Patten et al., 2006).