DĪĶU NAKTSSIKSPĀRNIS Myotis dasycneme (Boie, 1825) Ķermeņa garums 57 – 68 mm Apakšdelma garums 44 – 51 mm Auss garums 15 – 19 mm Svars 11 – 20 g

Pazīmes. Samērā liels sikspārnis. Smērā īsas ausis. Auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai. Spārni samērā plati un gari. Spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas tās locītavas apvidū. Epiblēmas nav. Piesis sasniedz 3/4 no astes lidplēves brīvās malas. Lidplēve un ausis sarkanbrūnas. Lielas, apmatotas pēdas. Āda uz purna gaiša. Apmatojums mugurpusē pelēkbrūns vai tumšpelēks, vēderpusē gaišpelēks.
Līdzīgās sugas. No visiem citiem naktssikspārņiem droši atšķiram pēc apakšdelma izmēriem un spārna lidplēves piestiprinājuma vietas pie pēdas. Platspārnu sikspārnis: citāda ausu un auss radziņa forma; neliela epiblēma. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirkstu pamata.
Sastopamība, izplatība. Bieži sastopams Latvijas DA un A daļā. Visu gadu.
Paslēptuves, kolonialitāte. Dažu desmitu līdz dažu simtu mātīšu lielas aukļkolonijas uzturas lielu ēku (galvenokārt baznīcu) bēniņos zem skārda jumtiem, aiz ēku ārsienu apšuvumiem, retāk koku dobumos. Pieauguši tēviņi vasarā dzīvo nelielās kolonijās vai pa vienam ēku bēniņos, koku dobumos, putnu būrīšos. Ziemo galvenokārt spraugām bagātās dolomīta, retāk smilšakmens alās un lielos pagrabos.
Lidojums, barošanās biotopi. Apdzīvo stāvošiem un lēni tekošiem ūdeņiem bagātas vietas. Izlido vēlu – dziļā krēslā vai pilnīgā tumsā. Bieži medī dažu centimetru augstumā virs ūdens (līdzīgi kā ūdeņu naktssikspārnis), iespējams, arī virs pļavām, mežu un parku klajumos. Lidojums ātrs, spēcīgs, mazāk manevrējošs kā ūdeņu naktssikspārnim.