ŪDEŅU NAKTSSIKSPĀRNIS Myotis daubentoni (Kuhl, 1819) Ķermeņa garums 43–55 mm Apakšdelma garums 35–42 mm Auss garums 6–14 mm Svars 6–14 g

Pazīmes. Vidēju izmēru sikspārnis. Samērā īsas ausis un auss radziņš, kurš nesniedzas līdz auss vidusdaļai. Spārni samērā plati. Spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas nav. Piesis ap 3/4 no astes brīvās malas. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. Uzkrītoši lielas pēdas. Āda uz purna gaiša, iesārta. Muguras apmatojums pelēkbrūns, vēderpuse gaišpelēkas. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums.
Līdzīgās sugas. Dīķu naktssikspārnis: garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. Naterera naktssikspārnis: garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. Branta naktssikspārnis un bārdainais naktssikspārnis: garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. Natūza sikspārnis: labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.
Izplatība, sastopamība. Bieži sastopams. Visu gadu.
Paslēptuves, kolonialitāte. Vasarā dažu 10–u mātīšu aukļkolonijas atrodamas koku dobumos, reti – ēku bēniņos. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas – arī pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu – alās, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs.
Lidojums, barošanās biotopi. Izlido krēslā. Līdzīgi dīķu naktssikspārnim bieži medī, lidojot apmēram 10 cm virs upēm, dīķiem, ezeriem. Ķer kukaiņus no ūdens virsmas arī ar pēdu palīdzību. Lidojums ātrs un manevrējošs.