BRANTA NAKTSSIKSPĀRNIS Myotis brandti (Eversmann, 1845) Ķermeņa garums 39–51 mm Apakšdelma garums 33–39 mm Auss garums 13–17 mm Svars 4–9 g

Pazīmes. Mazu izmēru sikspārnis. Ausis samērā šauras un garas. Auss radziņš taisns, smails, samērā garš. Spārni samērā šauri, to lidplēve piestiprināta pie ārējā pirksta pamata. Epiblēmas nav. Pēdas mazas. Ausis un lidplēves tumšas. Apmatojums uz muguras gaiši brūns vai ar zeltainu spīdumu, vēderpusē – pelēcīgs. Āda uz purna tumša.
Līdzīgās sugas. Morfoloģiski ļoti līdzīgs (dvīņu suga) ir bārdainais naktssikspārnis. Ārēji droši atšķirami abu sugu pieaugušie tēviņi pēc dzimumlocekļu lieluma un formas. Branta naktssikspārnim tas ir masīvāks, ar izteiktu paplašinājumu galā. Mātīšu atšķiršanai jāizmanto zobu uzbūves īpatnības (skat. not. tab.). Ūdeņu naktssikspārnis: spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas, gaišāka āda uz purna, lielākas pēdas, gaišākas lidplēves un ausis. Pundursikspārnis un Natūza sikspārnis: citāda ausu un auss radziņa forma un labi attīstīta epiblēma.
Sastopamība, izplatība. Samērā reti sastopams visu gadu.
Paslēptuves, kolonialitāte. Vasarā nelielas aukļkolonijas (daži desmiti mātīšu) apmetas spraugveida slēptuvēs, ēku sienās un bēniņos, iespējams arī koku dobumos. Ziemo nelielā skaitā alās un plašos pagrabos.
Lidojums, barošanās biotopi. Vakaros izlido vēlu. Barojas skrajos mežos un parkos, virs mežu stigām un ceļiem, ezeriem, dīķiem un upēm.