NATŪZA SIKSPĀRNIS Pipistrellus nathusii (Kayserling et Blasius, 1839) Ķermeņa garums 45–56 mm Apakšdelma garums 32–37 mm Auss garums 10–14 mm Svars 6–15 g

Pazīmes. Mazu izmēru sikspārnis. Ļoti līdzīgs pundursikspārnim. Atšķiras ar mazāk strupu purnu, nedaudz gaišākām lidplēvēm un lielākiem izmēriem, spārna 5. pirksts (42) 43–48 mm garš. Ausis īsas un platas, auss radziņš īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma. Apmatojums mugurpusē rūsgans vai brūns, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. Augšžokļa otrais priekšzobs (i2) parasti garāks par pirmā priekšzoba (i1) papildvirsotni, apakšžoklī starp otro (i2) un trešo priekšzobu (i3) ir sprauga.
Līdzīgās sugas. Pundursikspārnis: strupāks purns, mazāki izmēri. Atsevišķos gadījumos jāizmanto priekšzobu uzbūves pazīmes (sk. augstāk). Līdzīgu izmēru bārdainais, Branta un ūdeņu naktssikspārnis atšķiras pēc ausu, auss radziņu formas un neattīstītās epiblēmas.
Sastopamība, izplatība. Bieži sastopams (IV)V–IV(X). Ceļotājs. Ziemo Rietumeiropā – Nīderlandē, Vācijā, Beļģijā, Francijā, Šveicē, Ziemeļitālijā, Horvātijā un Čehijā. Veic līdz 2000 km tālu, sezonālu pārlidojumu.
Paslēptuves, kolonialitāte. Vasarā līdz 100 un vairāk mātīšu aukļkolonijas apmetas spraugveida slēptuvēs ēku ārsienās aiz dēļu apšuvumiem, dubultjumtu spraugās, bēniņos, iespējams, arī koku dobumos. Bieži kopā ar dīķu naktssikspārņiem, arī divkrāsainajiem sikspārņiem. Vientuļi tēviņi vasarā nereti sastopami putnu un sikspārņu būros. Rudeņos (VIII–IX) tēviņu mītnes kalpo kā pārošanās vietas.
Lidojums, barošanās biotopi. Vakaros izlido agri – tūlīt pēc saulrieta. Medī nelielos klajumiņos mežos vai parkos, virs ūdens krātuvēm. Atšķirībā no pundursikspārņa, vairās lidināties šaurās telpās starp koku zariem. Lidojums samērā ātrs un veikls.