DIVKRĀSAINAIS SIKSPĀRNIS Vespertilio murinus (Linnaeus, 1758) Ķermeņa garums 47–64 mm Apakšdelma garums 41–49 mm Auss garums 12–17 mm Svars 12–20 g

Pazīmes. Samērā lielu izmēru sikspārnis. Uzkrītoši divkrāsains muguras apmatojums. Matu pamatdaļa brūna vai tumši brūna, virsotnes sudrabotas vai baltas. Vēderpuse gaiši pelēka, rīkles apvidū gandrīz balta. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. Ausis platas un samērā īsas, to pakaļējā mala atlocīta un sniedzas līdz mutes kaktiņam. Auss radziņš virsotnē paplašināts un noapaļots. Spārni šauri, to lidplēves piestiprinātas pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma. Astes gals 3–5 mm sniedzas ārpus lidplēves. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.
Līdzīgās sugas. Ziemeļu sikspārnis: tumšāka ādas un apmatojums, muguras matu virsotne zeltaina, citāda ausu forma, vājāk attīstīta epiblēma un caurmērā mazāki izmēri.
Sastopamība, izplatība. Samērā reti, V–IX(X). Ceļotājs. Ziemo, domājams, Vidus- un Dienvideiropā.
Paslēptuves, kolonialitāte. Vasarā 20–60 mātītes apvienojas aukļkolonijās spraugveida slēptuvēs ēku sienās vai jumtos, iespējams, arī koku dobumos. Veido jauktas kolonijas ar Natūza sikspārņiem. Viena no retajām sugām, kurai arī tēviņi veido vasaras kolonijas (Latvijā nav konstatētas).
Lidojums, barošanās biotopi. Izlido dziļā krēslā. Medī virs atklātām vietām, pauguros, mežu klajumos – 10–40 m augstumā. Mazāk nekā citas sugas saistīts ar mežu biotopiem. Lidojums ātrs, spēcīgs ar mazu manevrētspēju (līdzīgi kā vakarsikspārņiem). Skandināvijā lielpilsētās oktobrī divkrāsainā sikspārņa tēviņi bieži novērojami, vakaros veicot riesta lidojumus ap augstākām ēkām; šajā laikā tie izdod ļoti raksturīgus, cilvēka ausij dzirdamus riesta saucienus.