ZIEMEĻU SIKSPĀRNIS Eptesicus nilssoni (Keyserling et Blasius, 1839) Ķermeņa garums 54–64 mm Apakšdelma garums 37–44 mm Auss garums 12–17 mm Svars 8–18 g

Pazīmes. Vidēju izmēru sikspārnis. No citām sugām atšķiras pēc ādas un apmatojuma krāsas. Lidplēves, ausis, purns melnā krāsā. Muguras mati tumši brūni vai melni ar zeltainām virsotnēm (izteikti divkrāsaini), vēderpuse netīri dzeltena vai dzeltenpelēka. Auusis samērā īsas, auss radziņš īss, plats, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Epiblēma šaura. Aste 3–4 mm sniedzas ārpus lidplēves.
Līdzīgās sugas.Divkrāsainais sikspārnis: gaišāka āda un apmatojums, mugurpusē matu gali tam ir sudraboti vai balti, citāda auss forma, labāk attīstīta epiblēma. Vēlais sikspārnis: ievērojami lielāks, ar gaišāku apmatojumu.
Sastopamība, izplatība. Ļoti bieži satopams visā Latvijas teritorijā, visu gadu.
Paslēptuves, kolonialitāte. Līdz 80 mātīšu lielas aukļkolonijas uzturas spraugās ēku bēniņos, ārsienās aiz dēļu vai papes apšuvuma. Atsevišķi īpatņi vasarā apmetas arī koku dobumos un būrīšos. Ziemo dažāda tipa pazemes telpās. Biežākā suga smilšakmens alās. Viena no divām sugām (arī brūnais garausainais), kura apmetas nelielos sakņu pagrabos.
Lidojums, barošanās biotopi. Izlido krēslā. Medī visdažādākajos biotopos, kur ir koku audzes – mežos, dārzos, purvos, gar ceļu apstādījumiem, virs ūdeņiem, parasti 5–10 m augstumā. Vairās no šaurām telpām, piem., nemedī koku lapotnē.