Šo parādību ir novērojis katrs no mums, kurš kaut reizi ir cepis rauga pankūkas. Izžāvētā rauga granulas vai kubiņi pēc dažām minūtēm atdzīvojas un sāk patērēt cukurus un izdalīt ogļskābo gāzi. Tomēr lielākoties mēs neaizdomājamies, kāpēc izžāvēts raugs spēj atdzīvoties, bet cilvēkam atūdeņošanās draud ar nāvi. 

Zinātnieki, būdami ziņkārīgi, jau kopš Lēvenhuka laikiem pēta anhidrobiozi. Anhidrobioze iestājas, ja organisms zaudē ūdeni - dehidratējas. Būtībā anhidrobioze ir anabiozes paveids. Anabiozē esošas dzīvas būtnes vielmaiņa ir apstājusies, un to nav iespējams reģistrēt. Būtisks ir fakts, ka anhidrobiotiski organismi spēj atjaunot dzīvības procesus pēc nelabvēlīgo apstākļu - sausuma - iedarbības beigšanās.

Dabā anhidrobiotiski organismi ir diezgan bieži sastopami - zilaļģes, dažādas baktērijas,  raugi,  tardigrādi, augu sēklas un dažu vēžveidīgo embriji. Dažkārt ūdens saturs šajos organismos var būt mazāks par 10% no sausās masas.
Uzzināt, kādas īpatnības palīdz šīm radībām saglabāt dzīvotspēju, var, izlasot šajā lapā ievietoto eseju.

Autors: Ieva Gailīte
Izveidots: 08.01.2005.