Metodika


uz sākumu

Zooplanktona paraugu ievākšana Baltijas jūrā


Ekoloģiskiem pētījumiem vertikālajai zooplanktona paraugu ievākšanai Baltijas jūrā tiek rekomendēts WP-2 tīkls (UNESCO 1968) ar acs izmēru filtrējošā daļā 100 mikrometri. Detalizētākai izpētei var izmantot cita veida tīklu, piemēram, Akefora parauga ņēmēju (Ackefors 1971). Tīkla vilkšanas ātrumu jebkurā gadījumā ieteicams uzturēt nemainīgu 0.5-1 m*s-1. Zooplanktona nozveju iesaka veikt sekojošos slāņos : 25-0m, 50-25m, 100-50m, 150-100m.

Zooplanktona biomasas pētījumiem var izmantot arī 200 mikrometru WP-2 tīklu, kā arī ar 200 mikrometru Bongo tīklu, ar kuru paraugi tiek ievākti ūdens slāņos, velkot tīklu horizontāli. Vertikālo nozveju veic tāpat kā pie ekoloģiskiem pētījumiem. Ar Bongo tīklu paraugus ievāc pie nemainīga kuģa ātruma - 3 mezgli, tīklu nolaižot līdz vajadzīgam dziļumam, bet pēc tam pakāpeniski to paceļot . Bongo tīkls ir aprīkots ar straumes ātruma mērītāju un dziļuma reģistrētāju.

LZRA zooplanktona uzskaite Baltijas jūras atklātajā daļā (Gotlandes baseinā ) un Rīgas jūras līcī tiek veikta katru gadu kopš 1960g. četrās gada sezonās ( februārī, maijā , augustā un oktobrī ) . Zooplanktona paraugi tiek ievākti ar Džedi tīklu, kura augšējā atvēruma diametrs - 37 cm, bet vidējās sekcijas diametrs - 50cm. Filtrējošās daļas acs izmērs 100-150 mikrometri . Kopumā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gada laikā ievāc 150 - 200 zooplanktona paraugus, kas Baltijas jūrā pēdējos 12 gadus ņemti pa slāņiem 0-100m (grunts ) un 0-50m, bet Rīgas jūras līcī pa slāņiem 0-40m un 0-20m. Jāatzimē , ka zoplanktona paraugu daudzums, staciju skaits, kurās ievāc paraugus, kā arī paraugu nemšana pa noteiktiem slāņiem, lielā mērā atkarīga no pētījuma mērķa. LZRA pētījumu galvenais mērķis, veicot zooplanktona uzskaiti Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, ir novērtēt pelaģisko zivju barības bāzi sezonālajā un daudzgadīgajā skatījumā un zivju atražošanās apstākļus, kuri lielā mērā ir atkarīgi no zivju kāpuru un mazuļu nodrošinājuma ar barību.

uz augšu

Zooplanktona paraugu sagatavošana uzglabāšanai un tālākai apstradei


Jūrā ievāktos paraugus iepilda 0.5 l plastmasas vai stikla pudelēs. Parauga fiksācija , lai tas saglabātos sākotnējā stāvoklī , tiek veikta ar formaldehīda 40% šķidumu, kuru atšķaida ar jūras ūdeni līdz gala koncentrācija ir 4%. Formaldehīdam ir jābūt nodrošinātam ar nemainīgu pH 8.0-8.2, ko veic ar nātrija tetraborātu (Na2B4O7*10 H2O).

uz augšu

Zooplanktona paraugu apstrāde laboratorijā


  1. Formalīnā fiksētais zooplanktona paraugs ar speciālu cilindrveida filtra palīdzību tiek atskalots no formalīna.
  2. No formalīna atskalotais zooplanktona paraugs tiek koncentrēts vai atšķaidīts līdz precīzi noteiktam tilpumam mērkolbā (mērcilindrā). Parauga atšķaidījums vai koncentrācija atkarīga no zooplanktona daudzuma attiecīgajā paraugā. Piemēram, sagatavotais parauga tilpums var but 50ml ; 100ml ; 200ml ; 300ml vai pat 400ml.
  3. No sagatavotā parauga ar speciālas pipetes( metāliska ,aizveroša , 2ml ) palīdzību, paraugu iepriekš rūpīgi samaisot , tiek paņemts pirmais 2ml apakšparaugs, kas tālāk tiek pārvietots Bogorova kamerā . Pārnesto apakšparaugu (2ml ) skaits atkarīgs no zooplanktona daudzuma apakšparaugos. Analizējamam tilpumam jābūt tik lielam ,lai tajā varētu noteikt apmēram 500 zooplanktona indivīdu. Tādā veidā no sākotnējā zooplanktona parauga tiek izskatīta kāda precizi noteikta tilpuma daļa,  piemēram 1/5, 1/10, 1/20, 1/50 , 1/100 daļa.
  4. Kopējais apakšparaugs tiek izskatīts Bogorova kamerā zem mikroskopa (binokulārs) pie palielinājuma 20-40 reizes.
  5. “Lielie” zooplanktona indivīdi , kas paraugā parasti sastopami nelielā daudzumā , tiek noteikti līdz sugai un saskaitīti visā paraugā. Piemēram, Limnocalanus macrurus daudzums Rīgas jūras līča paraugos.
  6. Copepoda grupai jānosaka sugu sastāvs, kopepodstadijas (1-6) un naupliji. Pieaugušajiem kopepodiem (6 stadija) jānosaka dzimums ( mātīte , tēviņš ).
  7. Cladocera un Rotatoria zooplanktona grupām nosaka tikai sugu sastāvu.
  8. Pārējām zooplanktona formām, kuras nosacīti iedala Varia grupā , nosaka līdz sugas vai ģints līmenim; atsevišķos gadījumos ,kad indivīds grūti nosakāms, pat vēl augstākā klasifikācijas līmenī.

uz augšu

Zooplanktona daudzuma aprēķināšana


Zooplanktona daudzumu ind\m3 aprēķina izmantojot attiecīgu formulu:

N=k*V/P

N- ind\m3;
k- saskaitīto indivīdu skaits apakšparaugā;
P- izfiltrētā jūras ūdens daudzums m3
V- kopējā parauga izskatītā daļa

uz augšu

Izmantotā literatūra:

  1. Lars Hernroth "Mesozooplankton Biomass Assessment" (1979)
  2. R.P.Harris, P.H.Wiebe, J.Lenz, H.R.Skjoldal, M.Huntley "Zooplankton Methodology" (2000)

Lapu veidojis Gatis Everts