Eryngium maritimum populāciju ģenētikas pētījumi

Analizējot ģenētisko daudzveidību starp E. maritimum sugas pārstāvjiem visā to izplatības apgabalā, atklāts, ka visus sugas indivīdus var iedalīt divās kopās – Atlantijas un Vidusjūras (Clausing et al. 2000). Šis atklājums veikts, izpētot 16 šīs sugas indivīdus, ievācot augu materiālu Eiropas, Ziemeļāfrikas un Kanāriju salu krastos visā sugas izplatības apgabalā. Indivīdu ģenētisko daudzveidību pētīja izmantojot RAPD - nejauši amplicētā polimorfā DNS (random amplified polymorphic DNA) un ISSR (intersimple sequence repeats) metodes. Pētījumā atklāts, ka ģeogrāfisko un ģenētisko attālumu starpā pastāv cieš korelācija, kas konstatēts arī citām sugām, piemēram, miežiem (Russell et al. 2003), turklāt ģenētiskie attālumi starp Vidusjūras kopas indivīdiem ir būtiski augstāki nekā starp Atlantijas kopas indivīdiem, kas varētu būt izskaidrojams ar sugas ģeogrāfisko izvietojumu Ledāju periodā (Clausing et al. 2000). Sākoties ledus periodam (apmēram 115 000 – 10 000 gadu atpakaļ), temperatūra strauji kritās, palielinājās ledus kārta un mūžīgā sasaluma zona un tādējādi Jūrmalas zilpodzes izplatības apgabals atvirzījās uz dienvidiem. Tādējādi sugas izplatības areāls dramatiski samazinājās Austrumu, Centrāl- un Ziemeļeiropā. Pēc J. Tīdes datiem (Thied 1974, cit. pēc Clausing et al. 2000) jūras virsmas vidējā temperatūra Vidusjūras ziemeļrietumu piekrastē (gar Spānijas, Francijas un Itālijas krastiem) pēdējā apledojuma periodā bija 7°C. Šāda temperatūra varētu būt bijusi kritiska E. maritimum un novedusi pie ģeogrāfiski atdalītu izplatības areālu izveidošanās (Atlantiskais Ziemeļāfrikas un Centrāl- līdz Austrum- Vidusjūras apgabals) (Clausing et al. 2000). Šīs divas populācijas atkal apvienojās, beidzoties pēdējam ledāju periodam un Atlantijas okeāna Eiropas krastu rekolonizācija varētu būt sākusies no Ziemeļāfrikas krastiem. Varētu secināt, ka Atlantijas kopas indivīdi ir jaunāki par vismaz daļu Vidusjūras reģiona indivīdiem (Clausing et al. 2000). Ģenētiskā diferenciācija varētu būt attīstījusies kā rezultāts ģeogrāfiskajai izolācijai.

1. attēls E. maritimum paraugu ievākšanas vietas.

 (Clausing G., Vickers K., Kadereit J.W. 2000. Historical biogeography in a linear system: genetic variation of Sea Rocket (Cakile maritima) and Sea Holly (Eryngium maritimum) along European coasts. – Molecular Ecology, 9: 1823 – 1833.)

Baiba Ieviņa. 23.01.2007