Interese par hipoksiju un tās izmantošanu pēdēja desmitgadē ir strauji augusi, jo sportā arvien meklē jaunas iespējas sportistu darba spēju palielināšanai, pietam intermitējošā hipoksijas treniņam ir ļoti plašs pielietojums arī medicīnā un tam ir daudz labu īpašību. Šo metodi ļoti bieži izmanto arī kalnā kāpēji, lai pielāgotos kalnu apstākļiem, lai kāpšana būtu vieglāka un ātrāka.

Pierādījumus par fizioloģiskajām pārmaiņām, ko izraisa hipoksiskā stimulācija, var manīt visā cilvēka ķermenī. Intermitējošais hipoksijas treniņš izraisa sekojošas fizioloģiskas pārmaiņas: stimulē eritropoetīna veidošanos un iespējams izmaina hematokrīta indeksu, izmaiņas imūnsistēmā, izmaiņas simpatoadrenālajā sistēmā, kardiovaskulārās sistēmas uzlabojumi - asinsvadu paplašināšanās, palielināts kapilāru daudzums un samazināts perifērais asinsspiediens, samazināts vidējais asinsspiediens un sirdsdarbības frekvence, elpošanas sistēmas uzlabojumi - palielināta hipoksijas tolerance, palielināta elpošanas intensitāte, totālais un vitālais plaušu tilpums.(GO2Altitude, 2002)

Tā kā oksidācija ir viena no galvenajām reakcijām, kurā slodzes laikā iegūst enerģiju, tad aerobo spēju uzlabošana ir ļoti liels ieguvums sportistam. Ilgi un pareizi treniņi ilgu gadu laikā sniedz labus rezultātus, bet ar intermitējošo hipoksiju to var panākt īsākā laikā. Jāpiebilst, ka labi trenētiem sportistiem hipoksijas treniņi dod mazāku efektu nekā netrenētiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā cilvēku ietekmē hipoksiski apstākļi slodzes un miera apstākļos.