Nosakot
graudzāles sugu, var izmantot tās sakni. Aplūkojot
graudzāles sakni, jāpievērš uzmanība tam, vai ir redzamas auga
sakņošanās
vietas, saknenis un pērnā gada kūla. Pēc kūlas var spriest par to, vai
augs
ir viengadīgs vai daudzgadīgs. Graudzāles var veidot sakņu "paklājus"
- piemēram, niedres, kas aug biezās audzēs. Šeit nav iepējams izšķirt
katru
indivīdu atsevišķi, jo niedru audžu saknes parasti ir sametušās
pamatīgā
mudžeklī.
Latvijā
piejūras lagūnu tipa ezeros liela problēma ir niedrāji,
jo tie veicina ezeru aizaugšanu. Niedru sakņu sistēmā ar laiku var
ieķerties un
iesakņoties arī citi augstākie augi. Lai ierobežotu ezeru aizaugšanu,
atsevišķās
vietās lieto speciālas ierīces niedru selektīvai izpļaušanai. Tā,
piemēram, rīkojas Engures ezera dabas parka teritorijas
apsaimniekotāji. Šāda higrofītisko
graudzāļu audžu apsaimniekošana samazina seklu ezeru aizaugšanu un
paaugstina
bioloģiskās daudzveidības līmeni.
Niedru
saknes tiek izmantotas arī praktiski - notekūdeņu
attīrīšanā. Netīros ūdeņus lēnām
laiž cauri niedrājam, un augu saknes visu fosforu un slāpekli uzsūc
sevī un
izmanto kā barības vielas savas zaļās masas audzēšanai. Šāda veida,
vasarā ierīkota,
ekoloģiskā notekūdeņu attīrīšanas stacija ir spējīga darboties arī
ziemā.
VĀRPIŅU KOPA |
LAPA,
TĀS MAKSTS UN MEZGLI |
Lapas un attēlu autore: Daiga Brakmane
Pēdējās izmaiņas: 07.05.2024.
Uz sākumu