VĀRPIŅU KOPA



Graudzāles zieds  ir vārpiņu kopa, kas  sastāv no vairākām vārpiņām.

Ziedu skaits vārpiņā mēdz būt no viena līdz pat pāris desmitiem.

Visām graudzālēm auglenīca ir izveidojusies, saaugot divām augļlapām.

Graudzālēm parasti ir divas zieda plēksnes, izņēmuma gadījumā
atsevišķām graudzālu ģintīm -  viena.

Arī vārpiņas plēksnes lielākoties ir divas, taču atsevišķām ģintīm
to skaits var mainīties no nulles līdz četri.

Graudzālēm gandrīz vienmēr ir trīs putekšņlapas. Protams, ir arī izņēmumi (viena, divas, sešas).

Gandrīz visām Latvijā augošajām graudzālēm ir divdzimuma ziedi. Izņēmums ir kukurūza, kurai sievišķie un vīrišķie ziedi atrodami uz viena auga, tikai katrs savā vārpiņu kopā.

Latvijā sastopamajām graudzālēm  ir tikai trīs veidu vārpiņu kopas: vārpas, skaras un  ķekari.

Graudzāļu vārpiņu kopas glabā sevī vislielāko dārgumu- graudu, ar kuru jau gadsimtiem ilgi tā ir spējusi pabarot cilvēkus. Laika gaitā izkopjot un attīstītot miežu, rudzu, kviešu, auzu u.c. graudaugu kultūras, mūsdienās ir iespējams iegūt lielākas ražas nekā senāk.



LAPA, TĀS MAKSTS UN MEZGLI
SAKNE




Lapas un attēlu autore: Daiga Brakmane
Pēdējās izmaiņas: 07.05.2024. 

Uz sākumu