Graudzāles
zieds ir vārpiņu kopa, kas
sastāv no vairākām vārpiņām.
Ziedu
skaits
vārpiņā mēdz būt no viena līdz pat pāris desmitiem.
Visām
graudzālēm
auglenīca ir izveidojusies, saaugot divām augļlapām.
Graudzālēm
parasti ir divas zieda plēksnes, izņēmuma gadījumā
atsevišķām graudzālu ģintīm
- viena.
Arī
vārpiņas
plēksnes lielākoties ir divas, taču atsevišķām ģintīm
to skaits var mainīties no nulles līdz četri.
Graudzālēm
gandrīz
vienmēr ir trīs putekšņlapas. Protams, ir arī izņēmumi (viena, divas,
sešas).
Gandrīz
visām
Latvijā augošajām graudzālēm ir divdzimuma ziedi. Izņēmums ir kukurūza,
kurai
sievišķie un vīrišķie ziedi atrodami uz viena auga, tikai katrs savā
vārpiņu
kopā.
Latvijā
sastopamajām graudzālēm ir tikai trīs veidu vārpiņu kopas:
vārpas, skaras
un ķekari.
Graudzāļu
vārpiņu kopas glabā sevī vislielāko dārgumu- graudu, ar kuru jau
gadsimtiem
ilgi tā ir spējusi pabarot cilvēkus. Laika gaitā izkopjot un attīstītot
miežu,
rudzu, kviešu, auzu u.c. graudaugu kultūras, mūsdienās ir iespējams
iegūt
lielākas ražas nekā senāk.
LAPA,
TĀS MAKSTS UN MEZGLI |
SAKNE |
Lapas un attēlu autore: Daiga Brakmane
Pēdējās izmaiņas: 07.05.2024.
Uz sākumu