Zaķveidīgo kārtas pārstāvji ir grauzējiem līdzīgi dzīvnieki. Tie ir
nelieli un vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa garums 12 - 74 cm, masa 0,1 -
6 kg) ar īpatnēju zobu uzbūvi. Augšžoklī ir divi pāri priekšzobu
(dubultpriekšzobi): pirmais pāris - lieli, kaltveidīgi zobi
("griezējzobi"), otrais pāris - stipri mazāki zobi (papildpriekšzobi).
Ilkņu nav, starp priekšzobiem un dzerokļiem liela bezzobu atstarpe
(diastēma). Visiem zobiem nenoslēgtas saknes, tie aug visu dzīvnieka
mūžu [4].
Zaķveidīgo
apmatojumam ir izteikts sezonas dimorfisms. Raksturīgas garas ausis un
īsa aste
(ļipa).
Latvijā kārta pārstāvēta tikai ar zaķu (Leporidae)
dzimtu. Pasaulē ir sastopama arī svilpējzaķu
(Ochotonidae)
dzimta. Zināma arī trešā dzimta
zaķveidīgo kārtā - Prolagidae. Pie
tās piederēja tikai viena, nu jau izmirusi, suga Prolagus
sardus.