Effect of intensive population restriction on wolf Canis lupus feeding specialisation
Recently, wolf population in Latvia is annualy controled and regularly monitored, but there have been no researches on how the existing control measures affect wolf attacking livestock.
The forestry offices register wolves that were shot during hunting, the hunters estimate age and sex of the individuals. Some parts of the wolf bodies are then sent to the laboratory for analyses, where, particularly, stomach contents are examined and food objects are detected. Also a yearly population size estimation is made by wolf footprints that have been left on fresh snow.
Farms, in their turn, report State Forest Service (SFS) about damadge to livestock, caused by wild predators. Observing the damage periods, a hipothesis was made, that sever packs specialise preying on livestock.
Making an analysis of wolf attacks to livestock and comparing to wolves that have been killed in the same area during a certain period of time, there was concluded, that there is no link between wolf attacks to livestock and recently hunted individuals in any areas.
By comparison of results it could be seen that death of a matured individual may not cause changes to the rest of pack's specialisation and wolves usually do not begin to prey on livestock instead of wild species.
Key words: wolf, Canis lupus, behavior, feeding specialisation, population control.
Intensīvas vilku Canis lupus populācijas ierobežošanas ietekme uz barošanās specializāciju
Viku populācijas lielums mūsdienās Latvijā tiek ikgadēji kontrolēts un regulāri pētīts, bet pētījumi par populācijas kontroles ietekmi uz vilku uzbrukumiem mājlopiem nav veikti.
Mežniecības veic medību laikā nošauto vilku reģistrāciju, medību vadītāji nosaka īpatņu vecumu un dzimumu. Dažas vilku ķermeņu daļas tiek nosūtītas uz laboratorisko analīzi, kur izmeklē kuņģa saturu, pēc tā nosaka barības veidu.
Lopkopji, savukārt, ziņo Valsts Meža Dienestam (VMD) par plēsēju uzbrukumiem viņu lopiem. Veicot postījumu uzskaiti, radās hipotēze par atsevišķu baru specializāciju uz mājlopiem.
Veicot uzbrukumu un nomedīto vilku daudzuma analīzi vienā un tajā pašā teritorijā atbilstoši laikam, tika konstatēs, ka dažās teritorijās starp vilku uzbrukumiem un nesen nogalināto vilku gadījumiem saikne nepastāv.
No šiem rezultātiem var secināt, ka pieaugušo īpatņu bojāeja parasti nenoved pie atlikušā bara specializācijas pārmaiņām, un tie sāk medīt mājlopus savvaļas dzīvnieku vietā.
Atslēgas vārdi: vilks, Canis lupus, uzvedība, barošanās specializācija, populācijas ierobežošana.
Ievads
Iepriekšējā gadsimta gaitā vilkiem tika novērotas labas populācijas pašatjaunošanās spējas (Ozoliņš u.c. 2008), kas liecina par sugas labu ekoloģisko plasticitāti. Tā izriet no tādiem faktoriem kā plašs barības spektrs (Andersone, Ozoliņš 2004, Žunna 2005, Žunna et al. 2009), uzvedības organizācijas, it sevišķi – no medību uzvedības (Шмакова 2008). Tā sastāv no vairākiem medību paņēmieniem un etapiem, kuros savukārt izdala sezonālas īpašības (Корытин, Бибиков 1985, Andersone, Ozoliņš 2002, Шмакова 2008). Dzīvnieki mācās izvairīties no medniekiem, medīt dažādas medījuma sugas (Бондарев 2002). Piemēram, pētījumu rezultāti, kas tika veikti 2004. gadā Britu Kolumbijas salās un kontinenta krastmalā, rāda, ka attālinoties no kontinenta, vilki dod priekšroku jūras izcelsmes produktiem, bet dziļāk kontinentā – lieliem pārnadžiem (Darimont et al. 2009). Arī Krievijas pētījumos tika noskaidrots, ka no lieliem zīdītājiem vilki pārsvarā izvēlās aļņus un meža cūkas, kaut arī dati var stipri atšķirties reģionāli; par stepju vilku upuriem bieži kļūst arī mājlopi (Бондарев 2002). Pētījumi par Latvijas vilku racionu atklāj, ka tā pamatā starp pārnadžiem ir arī bebri (Andersone 2002, Andersone, Ozoliņš 2004). Pastāv tendence vilku populāciju sadalīšanā pēc barības iegūšanas veida maztraucēto un antropogēno ainavu populāciju tipos (Крушинский и др. 1985). Kaut pārsvarā Latvijas vilki izvairās kontaktēties ar cilvēkiem, tiek reģistrēti samērā reti uzbrukumu gadījumi uz lopiem ar sezonālo un/vai lokālo raksturu (Žunna 2005, Ozoliņš u.c. 2008), kas varētu liecināt par pieminēto sadalījumu baru līmenī.
Mūsdienās, izprotot vilku lomu dabā, cilvēces mērķis vairs nav to iznīcināšana, bet saprātīga populācijas kontrole. Nepieciešams kontrolēt vilku skaitu tādā līmenī, lai tie izvairītos no kontaktiem ar cilvēkiem un viņu mītnēm, un ir jābūt izprātnei kā to darīt pareizi.
Bez kontroles suga vienmēr atgriežas ukādreizējā areāla teritorijās, pielāgojas jaunajiem barošanās resursiem un vairošanās apstākļiem. Par spilgtu piemēru kalpo vilka reintrodukcijas projekts Ziemeļamerikā, kur pirms 70 gadiem pilnīgi iznīcināta populācija tika dibināta ar cilvēku palīdzību no jauna. Vilki tik ātri atgriezās savās teritorijās, ka fermeriem atkal saasinājās plēsīgo kaimiņu problēma (Bangs, Shivik 2001, Chadwick 2010).
Pētījumi par Latvijas vilku populāciju ir aizsākti XX g.s. 90. gadu sākumā (Žunna 2005). To gaitā tika iegūta vispārējā informācija par vilku populācijas stāvokli valsts teritorijā – izpētīta vilku parazitoloģija (Bagrade et al. 2009), morfoloģija, novērtēta populācijas telpiskā un demogrāfiskā struktūra, noteikta medībām slēgtā sezona un ieviests medījamo dzīvnieku limits (Žunna 2005).
Latvijā pētījumi par vilku barošanās uzvedību un tās pārmantošanu nākošajās paaudzēs līdz šim nebija veikti, galvenokārt tāpēc, ka pietrūkst adaptētas Latvijas apstākļiem piemērotas telemetriskā monitoringa metodikas. Paliek samērā maz informācijas par vilku trofisko uzvedību, it īpaši Latvijas dabas teritorijā, baru organizāciju un to teritoriju lielumiem.
Darba mērķis ir noskaidrot, vai vilku medīšanas specializācijas izmaiņas atspoguļojas nomedīto vilku un reģistrēto postījumu savstarpējās attiecībās situācijā, kad populācija tiek pārmērīgi un neplānveidīgi kontrolēta, izvirzot hipotēzi, ka vilku bara izjaukšana kucēnu audzināšanas periodā noved pie lopu postījumu palielināšanās (kā, iespējams, enerģētiski izdevīgākais pieejamais barības avots).
Jāizpilda sekojošie uzdevumi:
1. Apkopot datus par postījumiem un nomedītajiem vilkiem tabulā.
2. Pēc tabulas katram gadam, par kuru ir vajadzīga informācija, izveidot grafiku, kas atspoguļo postījumu un vilku nomedīšanas gadījumu datumus un mežniecības.
3. Balstoties uz grafikiem, veikt potenciāli saistīto vilku nomedīšanas un postījumu gadījumu atlasi.
4. Veikt statistisko analīzi.