Ievads
Viens no evolūcijas procesa augstākajiem un neticamākajiem sasniegumiem ir kompleksais maņu orgāns acs. Acs ārkārtīgi sarežģītā uzbūve ir likusi dabaszinātniekiem par to brīnīties jau daudzu gadsimtus. Pats evolūcijas teorijas pamatlicējs Čārlzs Darvins arī izteica apbrīnu par to, kā evolūcijas gaitā varējusi rasties acs. Tomēr jau tad loģika viņam teica priekšā, ka, ja izdotos parādīt, ka eksistē daudzas gradācijas no sarežģītas acs līdz pavisam vienkāršai, kad katra no šīm gradācijām ir noderīga tās īpašniekam, tad noticēt šīs struktūras evolūcijai nebūtu nekādu problēmu.
Reason tells me, that if numerous gradations from a perfect and complex eye to one very imperfect and simple, each grade being useful to its possessor, can be shown to exist; if further, the eye does vary ever so slightly, and the variations be inherited, which is certainly the case; and if any variation or modification in the organ be ever useful to an animal under changing conditions of life, then the difficulty of believing that a perfect and complex eye could be formed by natural selection, though insuperable by our imagination, can hardly be considered real.
Charles Darwin. On The Origin of Species by Means of Natural Selection. (1859, 1882), 143-144.
Tieši acs neticami kompleksā uzbūve ir bieži tikusi izmantota kā evolūcijas teorijas pretinieku arguments, norādot, ka dabiskā ceļā šāda struktūra nespētu izveidoties, un tādējādi pamatojot saprātīga radītāja esamību. Tomēr nevajag aizmirst, ka evolūcija nebūt nav nejaušs process un šī procesa galvenais virzītājspēks dabiskā izlase ir tas, kurš ļauj, nelielām izmaiņām uzkrājoties, aizvien pilnveidot esošās struktūras, un šādi ilgā laika periodā iegūt pat tik sarežģīto maņu orgānu - aci. Var šķist pārsteidzoši, bet laika periods, kas būtu vajadzīgs tādas acs izveidei, kāda ir cilvēkam, nemaz nestieptos vairāku miljonu gadu garumā. Zviedru zinātnieku izveidots matemātisks modelis rāda, ka pietiktu tikai ar 364000 gadu tādai sugai, kura spējīga radīt vienu paaudzi gadā 4.
Acs evolūcijas matemātiskais modelis. Attēla avots. Attēlu rediģēja R.Veinalde.
Acu evolūciju iespējams aplūkot no dažādiem skatpunktiem gan aplūkojot acs strukturālo uzbūvi, gan šūnu līmenī, gan arī molekulārā līmenī. Viens no veidiem, kā uzskatāmi sākt iepazīties ar acu evolucionāro attīstību ir, aplūkojot dabā sastopamos morfoloģiski atškirīgos acu veidus dažādiem dzīvniekiem. Pat ar šādu vienkāršu pieeju iespējams visnotaļ pārliecinoši parādīt veidu, kā attīstījies šis sarežģītais maņu orgāns. Acu evolūcijā var izšķirt divus galvenos paralēlos evolūcijas ceļus, kas noveduši līdz diviem veiksmīgākajiem fotorecepcijai piemērotajiem maņu orgānu tipiem - vienkameras un daudzkameru acīm, kuru evolūcijas gaitu aplūkosim atsevišķi.
Lapas autore: Rūta Veinalde
Lapa izveidota: 06.01.2011.
Pēdējās izmaiņas:
25.01.2011. - 22:47