Motorie neironi
Normālu kustību nodrošināšanai nepieciešama koordinēta skeleta muskuļu darbība. Šo darbību koordinē centrālā nervu sistēma. Visi signāli, kas izraisa skeleta muskuļu saraušanos, nāk no zemākajiem motorajiem neironiem, kas atrodas muguras smadzeņu ventrālajā ragā un smadzeņu stumbrā. Zemākie motorie neironi veido tīklus ar citiem muguras smadzeņu neironiem, kas kontrolē atsevišķas muskuļu grupas. Zemāko neironu darbība nodrošina reflektīvas kustības, līdzsvara noturēšanu un citas automātiskas muskuļu darbības, piemēram, staigāšanu. Augstākie motorie neironi regulē zemāko motoro neironu tīklus, ļaujot veikt sarežģītas kustības ar daudzu muskuļu vienlaicīgu piedalīšanos. Augstākie motorie neironi atrodas galvenokārt smadzeņu garozā un smadzeņu stumbra kodolos. |
|
Refleksa loks
Labs refleksa loka darbības piemērs ir redzams attēlā pa labi. Ādas receptori labajā kājā sajūt sāpes, kas rodas, uzkāpjot kniepadatai. A delta tipa aferentā nervu šķiedra (zila) uztver šo signālu un inervē starpneironus (violeti) muguras smadzenēs. Starpneironi inervē gan motoros neironus, kas izraisa muskuļu saraušanos, gan inhibitoros starpneironus (melni), kas neļauj motorajā neironā rasties impulsam un sarauties muskulim. Labās kājas saliecējmuskuļa motorais neirons tiek inervēts, bet atliecējmuskuļa motorais neirons inhibēts, kas liek labajai kājai saliekties. Tikmēr kreisajā kājā notiek pretējais tiek inervēts atliecējmuskuļa motorais neirons, bet inhibēts savilcējmuskuļa motorais neirons, kas liek kājai izstiepties. Tā rezultātā bez apziņas iejaukšanās tiek nodrošināta ķermeņa daļas aizvākšana no kairinājuma avota. |
|
Dažādas motorās vienības
Dažādu darbu veikšanai nepieciešamas dažādas amplitūdas un stipruma kustības. Viens motorais neirons inervē vairāk nekā vienu muskuļu šķiedru, bet katru muskuļu šķiedru inervē tikai viens neirons. Motoro neironu kopā ar tā inervētajām muskuļu šķiedrām sauc par motoro vienību. Ir trīs veidu motorās vienības, kas atšķiras pēc tās veidojošajām muskuļu šķiedrām lēnās, ātrās izturīgās un ātrās nogurstošās motorās vienības. Lēnās motorās vienības spēj radīt vismazāko savilkšanās spēku, bet ir visizturīgākās. Tās atbild par līdzsvara noturēšanu, stāvēšanu un tamlīdzīgām aktivitātēm. Ātrās izturīgās motorās vienības spēj radīt stiprākas kustības, bet nogurst ātrāk. Tās tiek izmantotas ejot, skrienot, ceļot vidēji smagus objektus. Ātrās nogurstošās motorās vienības ir visspēcīgākās, bet visātrāk nogurst. Tās tiek izmantotas vissmagākajiem darbiem ātrai skriešanai, lekšanai un citu smagu darbu veikšanai.
Visas motorās vienības netiek lietotas vienlaicīgi tās tiek pieslēgtas pakāpeniski atkarībā no veicamās darbības veida. Vispirms tiek ieslēgtas vājākās motorās vienības, vēlāk stiprākās, nodrošinot gan smalkiem darbiem nepieciešamo kustību precizitāti, gan smagiem darbiem nepieciešamo kraso jaudas palielināšanos. |
|
|
