Kaņepes

Ievads

Kaņepju klasifikācija
Apraksts
Izmantošna
Kaņepju audzēšanas pētījumi

   Izmēģinājumi tika veikti Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedrā no 2011. gada janvāra līdz jūnijam. Kursa darba ietvaros. Pētījumu veica, izstrādājas un iegūtos datus atspoguļoja lapas autors.

    Darbā ir pētīta slāpekļa mēslojuma, Azotobakterīna un Trihodermīna ietekme uz otrās paaudzes sēklu dīgšanu un hlorofila daudzumu lapās. Otrās paaudzes sēklām tika noteikta dīgšanas dinamika, dīgtspēja, dīgšanas enerģija uz hlorofila daudzumus lapās.
    Rezultāti parāda, ka vislabāk sēklu fizioloģisko aktivitāti (dīgšanas intensitāti, dīgtspēju un dīgšanas enerģiju) ietekmē tieši ar slāpekli 60 un 100 kg ha-1 bagātināta augsne. Savukārt Azotobacter spp. un Trichoderma harizanum izmantošana nav ieteicama.
    Hlorofila daudzumu augu lapās visvairāk palielina slāpekļa papildmēslojuma 60 kg uz 1ha pēcietekme gan sievišķajos, gan vīrišķajos augos.

     Eksperimenta sākumā (pirmajās dīgšanas stundās, kas ir aptuveni 24 pēc sēklu novietošanas Petri traukos) vienlīdz intensīvi dīga sēklas, kuras ieguva no augiem, kas audzēti augsnē, kura ir bagātināta ar N60 , N100 ,Azotobaktērijām, Trihodermas sēnēm, kā arī kontroles varianta. Visātrāk sadīga sēklas, kas iegūtas no augiem, audzētiem ar 100 kg slāpekļa uz 1ha bagātinātā augsnē. Tās dīga strauji un jau pēc 24 - 27 stundām bija sadīgušas pilnīgi visas sēklas. To augu sēklas, kuru augsne tika apstrādāta ar Trihodermas sēnēm dīga vissilgāk un pilnīgi visas sēklas nevienā no 4 Petri traukiem neizdīga

      Sēklu dīgtspēja tika noteikta, saskaitot sadīgušās sēklas, pēc 48 stundām, kā arī pārrēķinot procentos attiecībā pret sēklu kopskaitu katrā variantā. Visslabāk sēklu dīgtspēju otrajā paaudzē ietekmēja  ar slāpekļa mēslojumu 60 un 100 kg uz 1 ha apstrādātas augsnes, kur jau pēc  24 stundām no dīgšanas eksperimenta sākuma sadīga gandrīz 100% visas sēklas. Savukārt sēklas, kas iegūtas no kaņepēm, kuras audzētas augsnē, kura tika apstrādātas ar Trihodermas sēnēm un Azotobakterīnu         (3.2 attēls) dīga sliktāk. Vienmērīgi sadīga kontroles varianta sēklas, kuras iegūtas no augiem, audzētiem bez papildmēslojuma. Kontroles variantam bija nepieciešamas 48 stundas, lai visas sēklas pilnībā izdīgtu. Lai gan Azotobakcter spp. ir slāpekļa saistītāja baktērija, dīgšanas intensitāti nākamās paaudzes sēklās tās palēnina. Līdzīga ietekme vērojama arī uz to kaņepju sēklām, kas iegūtas no augiem, kas iepriekšējā veģetācijas periodā audzēti augsnē, kas tika apstrādāta ar Trihodermīnu. Mēslojot 2010. gadā kaņepes papildmēslojumā ar 60 un 100 kg slāpekļa tīrvielas uz 1ha, sēklām ir vērojama lielāka dīgtspēja 

    Sēklu dīgšanas enerģija  ir sēklu dīgšanas spars. Tas nozīmē to, ka, jo lielāka ir dīgšanas enerģija, jo lielāka ir iespēja, ka sēklas labi dīgs arī tām nepiemērotos apstākļos. Ar slāpekli apstrādātas augsnes palielina kaņepju sēklu dīgšanas enerģiju līdz pat 40% . Savukārt sēklas, kas iegūtas no augiem, kuru  augsne tika apstrādāta ar Trihodermas sēnes un brīvi augsnē dzīvojošu slāpekli saistītājbaktēriju preparātu, dīgšanas enerģija ir samazināta. Tas nozīmē, ka augsnēm, kas ir apstrādātas ar Azotobakterīnu un Trihodermīnu ir negatīva  ietekme uz sēklu dīgšanas enerģiju. Tātad vislielākā sēklu fizioloģiskā aktivitāte ir to variantu augiem, kam papildmēslojumā pievadīts slāpeklis 60 un 100 kg ha-1. Iespējams, ka šo variantu augu sēklās vairāk ir uzkrājušies fitohormoni giberelīni, auksīns, citokinīni u.c., kuri sekmē sēklu dīgšanu





    Arī sievišķajos augos hlorofila daudzumu noteica augšējā stāva lapās īsi pirms ziedēšanas (vīrišķo augu ziedēšanas laikā). Salīdzinot rezultātus, kas iegūti ar hlorofilmetrijas metodi, var novērot to, ka vislielākais hlorofila daudzums gan sievišķajos, gan vīrišķajos augos ir tiem augiem, kuri izauguši no sēklām, iegūtām no augiem, kas mēsloti ar slāpekli 60 kg ha-1. It īpaši lielu N60 ietekmi uz hlorofila daudzumu var novērot tieši sievišķajos augos. Vīrišķajiem augiem hlorofila daudzums ir aptuveni tajās pašās robežās, bet atšķirība nav tik liela, kā sievišķajos augos. Vīrišķajos augos samērā liela pēcietekme ir arī ar Trihodermas sēni apstrādātai augsnei. Trihodermas variantā trim no četriem atkārtojumiem hlorofila daudzums lapās pārsniedza 30 SPAD vienības. Sievišķajos augos hlorofila daudzums kaņepju lapās  Azotobakterīna un Trihodermas variantu augos būtiski neatšķiras. Vīrišķajos augos ar N100 apstrādātai augsnei ietekme ir nedaudz lielāka nekā ar Azotobakterīnu apstrādātai vai kontroles variantam, bet ne tik būtiska kā ar N60 apstrādātai augsnei vīrišķajos augos.
Vislielākais hlorofila daudzums ir N60 varianta kaņepju lapās, kas netieši liecina, ka šāda papildmēslojuma piegāde ir bijusi optimālā daudzumā, lai pozitīvi ietekmētu hlorofila daudzuma izmaiņas. Iespējams, ka šo augu sēklu endospermā ir uzkrājušies visvairāk proteīni, kuriem noārdoties sēklu dīgšanas laikā, sintezējas augu lapās vairāk hlorofila. Literatūrā ir norādes, ka hlorofila biosintēzē būtiska loma ir slāpeklim.

Atpakaļ

Izkaildējošas  norādes
Citi referāti