Parkinsona slimība

Parkinsona slimība (Parkison's disease, PD) ir izplatīta progresējoša neirodeģeneratīva slimība, kuras motorās sistēmas traucējumi ir izskaidrojami ar dopamīna producējošo neironu deģenerāciju vidussmadzeņu struktūrā - substantia nigra pars compacta (SNpc) (Chan et al., 2009.).

Ir noteikts, ka aptuveni 2% populācijas ir risks saslimt ar šo slimību, kas padara to par otru izplatītāko neirodeģeneratīvo slimību pēc Alcheimera slimības. Risks saslimt ar Parkinsona slimību pieaug līdz ar vecumu. Demogrāfiskie skaitļi rāda tendenci, ka Ziemeļpuslodē, pieaugot populācijas vecumam, slimības skarto skaits var dubulties jau 2050. gadā (Schapira, 2008.).

Parkinsona slimības raksturīgie simptomi tika aprakstīta jau vairāk kā pirms 5000 gadiem p.Kr., bet viens no pirmajiem bija britu ārsts Džeims Parkinsons (James Parkinson), kas 1817. gadā savā darbā An Essay on the Shaking Palsy, plašāk aprakstīja novērotos simptomus un, kura vārdā vēlāk tika nodevēta slimība.

Parkinsona slimība līdz šai dienai nav pilnīgi izārstējama. Farmakoterapijas izmantotie medikamenti iedarbojas uz simptomiem, bet neapkaro pašu slimības rašanos, tāpec medikamentu atrašana, kas varētu aizkavēt Parkinsona slimības rašanos ir viens no farmakoloģijas aktuālajiem jautājumiem. 

Šeit Jūs atradīsiet informāciju par aktuālajiem pētījumiem un virzieniem Parkinsona slimības petījumos.